{"id":181,"date":"2017-12-28T11:10:16","date_gmt":"2017-12-28T09:10:16","guid":{"rendered":"http:\/\/localhost:8080\/?p=181"},"modified":"2025-12-17T11:04:01","modified_gmt":"2025-12-17T09:04:01","slug":"life-projekta-ietvaros-uzsak-dabisko-hidrologisko-rezimu-atjaunosanu-kemeru-nacionala-parka-mitrajos","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/life-projekta-ietvaros-uzsak-dabisko-hidrologisko-rezimu-atjaunosanu-kemeru-nacionala-parka-mitrajos\/","title":{"rendered":"LIFE+ projekta ietvaros uzs\u0101k dabisko hidrolo\u0123isko re\u017e\u012bmu atjauno\u0161anu \u0136emeru nacion\u0101l\u0101 parka mitr\u0101jos."},"content":{"rendered":"

\n\tLai mazin\u0101tu pl\u016bdu un lielo palu riskus, k\u0101 ar\u012b nov\u0113rstu neatgriezeniskas izmai\u0146as dab\u0101, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde  (turpm\u0101k – p\u0101rvalde) decembr\u012b s\u0101kusi \u0136emeru Nacion\u0101l\u0101 parka hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma atjaunošanu mitr\u0101jos, kur savulaik nesaudz\u012bgi veikta nosusin\u0101šana.<\/strong><\/p>\n

\n\t
\n\tDabisk\u0101 \u016bdens l\u012bme\u0146a atjaunošana notiks tr\u012bs viet\u0101s \u0136emeru Nacion\u0101laj\u0101 park\u0101  Engures novada Sm\u0101rdes pagast\u0101 un Tukuma novada D\u017e\u016bkstes un Slampes pagast\u0101, \u012bpašumos, kas pieder valstij un atrodas pietiekami t\u0101lu no apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m.<\/p>\n

\tRezult\u0101t\u0101 paredz\u0113ts atjaunot Eiropas m\u0113rog\u0101 aizsarg\u0101jamas dabas v\u0113rt\u012bbas – augsto purvu, slapjos me\u017eus un palie\u0146u p\u013cavas.<\/p>\n

\tAtjaunojot dab\u012bgo hidrolo\u0123isko re\u017e\u012bmu, tiks nov\u0113rsta nosusin\u0101šanas sist\u0113mas negat\u012bv\u0101 ietekme un atjaunots purvainais un staign\u0101ju me\u017es. Dabisk\u0101 \u016bdens l\u012bme\u0146a atjaunošana notiks Za\u013c\u0101 purva izstr\u0101d\u0101to k\u016bdras karjeru rajon\u0101 – viet\u0101, kur purvs k\u016bdras izstr\u0101des rezult\u0101t\u0101 degrad\u0113jies un nesp\u0113j pats atjaunoties, aizaug ar me\u017eu un no t\u0101 izzudušas purvam rakstur\u012bg\u0101s augu sugas, piem\u0113ram, sfagni, dz\u0113rvenes un rasenes.<\/p>\n

\tT\u0101pat ar\u012b atjaunošana norit\u0113s \u0136emeru t\u012bre\u013ca rietumu da\u013cai piegu\u013cošajos me\u017eos, kas bijuši pak\u013cauti nosusin\u0101šanai, ier\u012bkojot tajos gr\u0101vju t\u012bklu, k\u0101 ar\u012b 20.gadsimta 30.gados iztaisnotaj\u0101 Skudrup\u012bt\u0113, kas tolaik tika piem\u0113rota lauksaimniec\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m. Atjaunojot t\u0101s l\u012bkumoto tec\u0113jumu, up\u012btes krastos atkal plet\u012bsies palie\u0146u p\u013cavas, kas kalpos par noz\u012bm\u012bgu barošan\u0101s un atp\u016btas vietu migr\u0113jošiem putniem, k\u0101 ar\u012b par m\u0101jvietu div\u0101m Eirop\u0101 apdraud\u0113t\u0101m putnu sug\u0101m – griezei un mazajam \u0113rglim.<\/p>\n

\t“Patlaban m\u0113s esam liela un noz\u012bm\u012bga uzdevuma priekš\u0101 – saglab\u0101t Eiropas m\u0113rogiem izcili v\u0113rt\u012bg\u0101s Latvijas mitr\u0101ju teritorijas, t\u0101 n\u0101kotn\u0113 cilv\u0113kam aiztaupot raizes par t\u0101d\u0101m dabas katastrof\u0101m k\u0101 pl\u016bdi un lieli pali. Mitr\u0101jiem ir noz\u012bm\u012bga loma ne vien k\u0101 dabiskiem s\u016bk\u013ciem pl\u016bdu laik\u0101, uzkr\u0101jot pavasara palu vai sp\u0113c\u012bgu lietavu \u016bde\u0146us, bet ar\u012b k\u0101 klimata regul\u0113t\u0101jiem un dabisk\u0101m \u016bdens att\u012br\u012bšanas iek\u0101rt\u0101m. Tieši t\u0101d\u0113\u013c ir v\u0113rts r\u016bp\u0113ties par šo jut\u012bgo dabas apvidu saglab\u0101šanu un atjaunošanu,” skaidro Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes Pier\u012bgas re\u0123ion\u0101l\u0101s administr\u0101cijas direktors Andris Širovs. <\/p>\n

\tAtjaunošanas darbus Za\u013caj\u0101 purv\u0101 saska\u0146\u0101 ar SIA “In\u017eenieru birojs “Profecto”” izstr\u0101d\u0101tajiem hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma atjaunošanas darbu b\u016bvprojektiem veiks SIA “\u0122ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113js”. Savuk\u0101rt Skudrup\u012bt\u0113 un \u0136emeru t\u012bre\u013ca rietumu da\u013cai piegu\u013cošajos me\u017eos – pilnsabiedr\u012bba “Melioratori”. Pirms šo darbu veikšanas izstr\u0101d\u0101tais “Ietekmes uz vidi nov\u0113rt\u0113jums” apliecina, ka hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma atjaunošana \u0136NP teritorij\u0101s apk\u0101rtnes apdz\u012bvot\u0101s un lauksamniec\u012bbas teritorijas neietekm\u0113s.<\/p>\n

\tParal\u0113li lielajiem b\u016bvniec\u012bbas darbiem tiks uzs\u0101kta gan\u012bbu izveidošana Melnragu p\u013cav\u0101s. T\u0101s laik\u0101 pl\u0101nots izb\u016bv\u0113t gan\u012bbu \u017eogu 3,8 km garum\u0101, k\u0101 ar\u012b uzcelt divas skatu platformas, kas jau pavisam dr\u012bz\u0101 n\u0101kotn\u0113 priec\u0113s \u0136NP apmekl\u0113t\u0101jus.  Šos darbus veiks SIA “Nejss”.    <\/p>\n

\tDarbi tiek veikti LIFE+ projekt\u0101 „\u0136emeru nacion\u0101l\u0101 parka hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma atjaunošana” (“HYDROPLAN”  LIFE10NAT\/LV\/000160). Projektu finans\u0113 Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardz\u012bbas fonda administr\u0101cija. Projektu pl\u0101nots nosl\u0113gt 2018. gad\u0101. Vair\u0101k par projektu var uzzin\u0101t projekta t\u012bmek\u013ca vietn\u0113.<\/u><\/a><\/p>\n

\n\tAvots: Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde<\/a><\/div>\n
\n\t <\/div>\n
\n\tVideo: Latvijas re\u0123ionu telev\u012bzija Re:TV<\/a><\/div>\n

\n\t <\/p>\n

\n\t