\n\tProjekta LIFE REstore “Degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju atbild\u012bga apsaimniekošana un ilgtsp\u0113j\u012bga izmantošana Latvij\u0101” ietvaros tiek veikti SEG emisiju m\u0113r\u012bjumi da\u017e\u0101da veida k\u016bdr\u0101jos – 42 viet\u0101s vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101 divu gadu period\u0101. M\u0113r\u0137is – atbilstoši Klimata p\u0101rmai\u0146u starpvald\u012bbu padomes (IPCC) vadl\u012bnij\u0101m aprob\u0113t SEG emisiju uzskaites metodolo\u0123iju un izstr\u0101d\u0101t nacion\u0101los emisiju faktorus SEG emisiju pamatavotiem apsaimniekot\u0101m p\u0101rejas un augst\u0101 purva augsn\u0113m. Tas \u013caus veikt SEG emisiju p\u0101rr\u0113\u0137inu nacion\u0101laj\u0101 SEG inventariz\u0101cijas zi\u0146ojum\u0101, k\u0101 ar\u012b SEG emisiju progno\u017eu zi\u0146ojum\u0101 un ar tiem saist\u012btajos dokumentos, nodrošinot metodisko b\u0101zi SEG emisiju mazin\u0101šanas pas\u0101kumu ieviešanai organisko augš\u0146u apsaimniekošan\u0101 Latvij\u0101. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju m\u0113r\u012bjumus veic igau\u0146u uz\u0146\u0113mums OÜ “Severitas” un Tartu Universit\u0101te sadarb\u012bb\u0101 ar Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016btu “Silava”.
\n\tLatvija ir ar k\u016bdras resursiem bag\u0101ta valsts, bet k\u016bdras resursi jeb organisk\u0101s augsnes ir viena no liel\u0101kaj\u0101m oglek\u013ca kr\u0101tuv\u0113m, l\u012bdz ar to ar\u012b emisijas no apsaimniekot\u0101m organiskaj\u0101m augsn\u0113m ir lielas. Organiskaj\u0101m augsn\u0113m ir b\u016btiska loma kop\u0113j\u0101 SEG inventariz\u0101cij\u0101 Latvij\u0101 – t\u0101s ir liel\u0101kais emisiju avots Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas mai\u0146as un me\u017esaimniec\u012bbas sektor\u0101 (ZIZIMM). Šobr\u012bd SEG emisiju apr\u0113\u0137in\u0101šanai Latvija izmanto starptautiskos emisiju faktorus, kas neatbilst Latvijas klimatiskajiem apst\u0101k\u013ciem. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 emisijas no organiskaj\u0101m augsn\u0113m tiek p\u0101rv\u0113rt\u0113tas.<\/p>\n
\n\tSEG emisiju p\u0113t\u012bjuma valstiskais noz\u012bm\u012bgums<\/em><\/p>\n \n\tProjekta LIFE REstore sadarb\u012bbas partnera – Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bta “Silava” – p\u0113tnieks Ain\u0101rs Lupi\u0137is: “Š\u012b p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101t\u0101, m\u0113s ieg\u016bsim nacion\u0101li piel\u0101gotus emisiju faktorus, kas \u013caus prec\u012bz\u0101k apr\u0113\u0137in\u0101t emisijas, kas rodas, apsaimniekojot organisk\u0101s augsnes. T\u0101d\u0113j\u0101di, sp\u0113sim prec\u012bz\u0101k nov\u0113rt\u0113t k\u016bdras izstr\u0101des, lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas lomu nacion\u0101laj\u0101 SEG bilanc\u0113. Tas \u013caus ne tikai uzlabot apr\u0113\u0137inu precizit\u0101ti, bet ar\u012b sniegs zin\u0101šanas, kuras var\u0113s izmantot efekt\u012bv\u0101kai organisko augš\u0146u apsaimniekošanai, lai n\u0101kotn\u0113 mazin\u0101tu apsaimniekošanas rezult\u0101t\u0101 raduš\u0101s SEG emisijas Latvij\u0101, uzlabojot un\/vai atvieglojot Latvijas iesp\u0113jas sasniegt klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101šanas m\u0113r\u0137us. Apr\u0113\u0137in\u0101tie emisiju faktori atvieglos atbild\u012bgo instit\u016bciju l\u0113mumu pie\u0146emšanu n\u0101kotn\u0113, un \u013caus izstr\u0101d\u0101t pamatotas vadl\u012bnijas un rekomend\u0101cijas k\u016bdras, lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas nozar\u0113s.“ \n\tSEG emisiju p\u0113t\u012bjuma pirm\u0101 gada rezult\u0101ti<\/em><\/p>\n \n\tLai ar\u012b SEG emisiju m\u0113r\u012bjumi tiks veikti v\u0113l vienu gadu, pirm\u0101 gada m\u0113r\u012bjumi \u013cauj izdar\u012bt svar\u012bgus secin\u0101jumus. \n\t \n\tProjekta LIFE REstore ietvaros divu gadu period\u0101 – no 2016. gada decembra l\u012bdz 2018. gada decembrim – notiek SEG emisiju m\u0113r\u012bjumi – ar sl\u0113gto kambaru metodi tiek iev\u0101kti noz\u012bm\u012bg\u0101ko siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (oglek\u013ca dioks\u012bds (CO2), met\u0101ns (CH4), sl\u0101pek\u013ca oks\u012bds (N2O)) emisiju paraugi. Kopum\u0101 42 viet\u0101s vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101 paraugi tiek iev\u0101kti da\u017e\u0101da veida k\u016bdr\u0101jos, kas atš\u0137iras p\u0113c zemes izmantošanas veida: esoš\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s, plat\u012bb\u0101s, kas nav apaugušas ar ve\u0123et\u0101ciju, plat\u012bb\u0101s, kas ir apaugušas ar z\u0101laugu un s\u012bkkr\u016bmu ve\u0123et\u0101ciju, aramzem\u0113 (lab\u012bba, d\u0101rze\u0146i) un ilggad\u012bgos z\u0101l\u0101jos, da\u017e\u0101da veida kokaudz\u0113s, ogul\u0101ju plant\u0101cij\u0101s, ar niedr\u0113m apauguš\u0101s teritorij\u0101s, k\u0101 ar\u012b saimniecisk\u0101s darb\u012bbas maz ietekm\u0113tos augstajos purvos.<\/p>\n \n\tProjektu “Degrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju atbild\u012bga apsaimniekošana un ilgtsp\u0113j\u012bga izmantošana Latvij\u0101” (LIFE REstore, LIFE14 CCM\/LV\/001103) no 2015. gada 1. septembra l\u012bdz 2019. gada 31. augustam \u012bsteno Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde sadarb\u012bb\u0101 ar biedr\u012bbu “Baltijas krasti”, Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016btu “Silava” un Latvijas K\u016bdras asoci\u0101ciju ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas finansi\u0101lu atbalstu.<\/p>\n
\n\tSavuk\u0101rt LIFE REstore projekta vad\u012bt\u0101js Kaspars Pab\u0113rzs, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde, uzsver: “Rezult\u0101t\u0101 m\u0113s sp\u0113sim objekt\u012bvi prognoz\u0113t saimniecisk\u0101s darb\u012bbas ietekmi uz SEG emisiju apjomu un izv\u0113l\u0113ties no klimata izmai\u0146u mazin\u0101šanas viedok\u013ca efekt\u012bv\u0101kos risin\u0101jumus izstr\u0101d\u0101to k\u016bdras atrad\u0146u rekultiv\u0113šanai. Š\u012bs ieg\u016bt\u0101s zin\u0101šanas apvienojot ar projekta LIFE REstore ietvaros veikto degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju ekosist\u0113mu pakalpojumu nov\u0113rt\u0113jumu, k\u0101 ar\u012b identific\u0113tajiem degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju rekultiv\u0101cijas scen\u0101rijiem, mums \u013caus izstr\u0101d\u0101t rekomend\u0101cijas degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju rekultiv\u0101cijai un sagatavot atbalsta r\u012bku l\u0113mumu pie\u0146\u0113m\u0113jiem, lai ilgtsp\u0113j\u012bgi pl\u0101notu degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju teritoriju atk\u0101rtotu izmantošanu, sabalans\u0113jot vides, ekonomiskos un klimata aspektus. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka Latvij\u0101 ir aptuveni 26 000 ha degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju un v\u0113l apm\u0113ram tikpat liel\u0101 teritorij\u0101 šobr\u012bd notiek k\u016bdras izstr\u0101de, p\u0113c kuras b\u016bs nepieciešams veikt degrad\u0113to teritoriju rekultiv\u0101ciju, – projekta LIFE REstore rezult\u0101ti sniegs iev\u0113rojamu valstisku pienesumu.”<\/p>\n
\n\t• Pirm\u0101 gada m\u0113r\u012bjumu rezult\u0101ti uzr\u0101da, ka augsnes oglek\u013ca dioks\u012bda (CO2) emisijas projekt\u0101 apskat\u012btajiem zemes izmantošanas veidiem ir l\u012bdz pat div\u0101m reiz\u0113m maz\u0101kas, sal\u012bdzinot ar pašreiz izmantotajiem pie\u0146\u0113mumiem nacion\u0101laj\u0101 SEG inventariz\u0101cij\u0101. Tom\u0113r, šie rezult\u0101ti ir provizoriski, un j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka aizvad\u012btais gads ir bijis nokriš\u0146iem neierasti bag\u0101ts, kas var atst\u0101t ietekmi uz rezult\u0101tiem – liels augsnes mitrums samazina oglek\u013ca dioks\u012bda emisijas.
\n\t• Liel\u0101kais emisiju avots ir k\u016bdras augsnes, kuras kultiv\u0113 k\u0101 aramzemes vai k\u0101 ilggad\u012bgos z\u0101l\u0101jus, kas sakr\u012bt ar iepriekš\u0113jiem pie\u0146\u0113mumiem un zin\u0101šan\u0101m no citu valstu un zin\u0101tnieku pieredzes. Maz\u0101k\u0101s emisijas ir me\u017eos uz k\u016bdras augsn\u0113m. Kaut ar\u012b organisko vielu sadal\u012bšan\u0101s me\u017ea augsn\u0113 ir sam\u0113r\u0101 strauja, to ienese augsn\u0113 caur koku sakn\u0113m, lap\u0101m, skuj\u0101m un zemsedzes ve\u0123et\u0101ciju sp\u0113j kompens\u0113t organisko vielu sadal\u012bšanos p\u0113c nosusin\u0101šanas un kop\u0113j\u0101 CO2 bilance ir tuva neitr\u0101lai.
\n\t• Pirmie rezult\u0101ti uzr\u0101da tendenci, ka dz\u0113rve\u0146u un melle\u0146u plant\u0101ciju ier\u012bkošana bijušaj\u0101s k\u016bdras izstr\u0101des plat\u012bb\u0101s samazina CO2 emisiju daudzumu.
\n\t• Negaid\u012bti lielas CO2 emisijas konstat\u0113tas no augst\u0101 un p\u0101rejas purva ekosist\u0113m\u0101m. Emisiju daudzums no š\u012bm ekosist\u0113m\u0101m ir apm\u0113ram t\u0101ds pats k\u0101 k\u016bdras izstr\u0101des plat\u012bb\u0101s un plat\u012bb\u0101s, kur k\u016bdras izstr\u0101de p\u0101rtraukta un nek\u0101di turpm\u0101ki apsaimniekošanas pas\u0101kumi nav veikti. Š\u0101di rezult\u0101ti ir pretrun\u0101 ar literat\u016br\u0101 pieejamo inform\u0101ciju. T\u0101d\u0113\u013c ir j\u0101sagaida otr\u0101 gada rezult\u0101ti, lai izdar\u012btu t\u0101l\u0101kus secin\u0101jumus saist\u012bb\u0101 ar konstat\u0113to.
\n\t• Met\u0101na emisiju m\u0113r\u012bjumi apstiprina iepriekš\u0113jos pie\u0146\u0113mumus – jo liel\u0101ks ir augsnes mitrums, jo liel\u0101kas ir emisijas. Liel\u0101kais met\u0101na emisiju avots ir dab\u012bg\u0101s purvu ekosist\u0113mas – augstie un p\u0101rejas purvi. Sal\u012bdzinoši lielas met\u0101na emisijas konstat\u0113tas ar\u012b plat\u012bb\u0101s, kur k\u016bdras ieguve ir p\u0101rtraukta un plat\u012bbas ir apaugušas ar zemsedzes ve\u0123et\u0101ciju, un plat\u012bb\u0101s, kur atrodas ilggad\u012bgie z\u0101l\u0101ji. Šaj\u0101s plat\u012bb\u0101s ir pasliktin\u0101jies nosusin\u0101šanas gr\u0101vju st\u0101voklis, t\u0101d\u0113\u013c ir palielin\u0101tas met\u0101na emisijas. P\u0101r\u0113j\u0101s plat\u012bb\u0101s – me\u017eos, ogu plant\u0101cij\u0101s, k\u016bdras izstr\u0101des plat\u012bb\u0101s un plat\u012bb\u0101s, kur k\u016bdras izstr\u0101de p\u0101rtraukta, met\u0101na emisijas ir nenoz\u012bm\u012bgas, skujkoku me\u017eos pat konstat\u0113ta met\u0101na piesaiste.<\/p>\n
\n\tK\u0101 notiek SEG emisiju m\u0113r\u012bjumi<\/em><\/p>\n