\n\tDabas parks Piej\u016bra ir viena no noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m R\u012bgas un t\u0101s apk\u0101rtnes \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101m dabas teritorij\u0101m. «K\u0101 jebkurš dabas parks, tas ir veidots ne vien sabiedr\u012bbas izgl\u012btošanai un atp\u016btai, bet ar\u012b tam, lai saglab\u0101tu noteikta apvidus dabas un kult\u016brv\u0113sturisk\u0101s v\u0113rt\u012bbas, ainavas, k\u0101 ar\u012b uztur\u0113tu biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, » nor\u0101da Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes (DAP) Pier\u012bgas re\u0123ion\u0101l\u0101s administr\u0101cijas direktora vietniece Meldra Pried\u0113na. <\/p>\n
\tLai mazin\u0101tu antropog\u0113n\u0101s slodzes ietekmi, atjaunotu v\u0113rt\u012bgos piekrastes biotopus un veicin\u0101tu ilgtsp\u0113j\u012bgu apsaimniekošanu dabas park\u0101 Piej\u016bra, p\u0113rn Carnikavas novada pašvald\u012bba sadarb\u012bb\u0101 ar Biedr\u012bbu Baltijas krasti, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldi un R\u012bgas domes pils\u0113tas att\u012bst\u012bbas departamentu uzs\u0101ka Eiropas Savien\u012bbas (ES) LIFE programmas CoHaBit projektu. <\/p>\n
\tSavietot intereses <\/p>\n
\tProjekta ietvaros paredz\u0113ts izstr\u0101d\u0101t dabas parka dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101nu, sagatavot jaunu apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsmas mened\u017ementa pl\u0101nu visai parka teritorijai, t\u0101pat ierobe\u017eot invaz\u012bvo svešzemju sugu izplat\u012bbu, k\u0101 ar\u012b izv\u0113rt\u0113t cilv\u0113ku rad\u012bto ietekmi uz dabas v\u0113rt\u012bb\u0101m. Pas\u0101kumi v\u0113rsti galvenok\u0101rt uz j\u016bras piekrastes k\u0101pu biotopu, taj\u0101 skait\u0101 me\u017eainu piej\u016bras k\u0101pu vai dabisku bore\u0101lo me\u017eu, priekšk\u0101pu un embrion\u0101lo k\u0101pu, palie\u0146u un piej\u016bras z\u0101l\u0101ju aizsardz\u012bbu. <\/p>\n
\tŠie priorit\u0101ri aizsarg\u0101jamie biotopi Piej\u016br\u0101 pašreiz tiek pak\u013cauti dabisko un antropog\u0113no faktoru rad\u012btai slodzei, kas iev\u0113rojami veicina biotopu kvalit\u0101tes pasliktin\u0101šanos, t\u0101 ietekm\u0113jot to kvalit\u0101tes statusu ar\u012b ES l\u012bmen\u012b.
\n\t«P\u0113rn dabas p\u0113tnieki apsekoja Piej\u016bras dabas parku, lai konstat\u0113tu t\u0101 v\u0113rt\u012bbas un p\u0113c tam var\u0113tu lemt, k\u0101 veidot apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsmas maršrutus. <\/p>\n
\tTagad esam uzs\u0101kuši dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101na izstr\u0101di. <\/p>\n
\tNo pašvald\u012bbas puses taj\u0101 iek\u013caujam m\u016bsu iedz\u012bvot\u0101ju atp\u016btas intereses – takas uz j\u016bru, WC, auto st\u0101vlaukumus.
\n\tPašlaik m\u016bsu teritorij\u0101 ir tikai da\u017ei nelieli auto st\u0101vlaukumi, tie nenodrošina apmekl\u0113t\u0101ju vajadz\u012bbas, t\u0101p\u0113c dabas parks tiek izbrauk\u0101ts,» atz\u012bst Carnikavas novada pašvald\u012bbas Att\u012bst\u012bbas un pl\u0101nošanas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja In\u0101ra Stalidz\u0101ne. <\/p>\n
\tBiedr\u012bba Baltijas krasti projekta ietvaros veic teritoriju izp\u0113tes un sagatavošanas darbus, izstr\u0101d\u0101 vides ekspertu atzinumus, lai var\u0113tu uzs\u0101kt dabas parka v\u0113rt\u012bgo biotopu atjaunošanu. Baltijas krastu p\u0101rzi\u0146\u0101 ir ar\u012b LIFE CoHaBit soci\u0101lekonomiskais monitorings, lai nov\u0113rt\u0113tu projekta aktivit\u0101šu un rezult\u0101tu soci\u0101lo un ekonomisko ietekmi uz dabas parka teritoriju. «Apsekoj\u0101m gan piekrastes k\u0101pu, gan me\u017eu un piekrastes z\u0101l\u0101ju biotopus – p\u013cavas un lag\u016bnas. <\/p>\n
\tIdentific\u0113j\u0101m ak\u016btas vietas, kur nepieciešams veikt biotopu atjaunošanas pas\u0101kumus,» st\u0101sta š\u012b projekta p\u0101rst\u0101ve no biedr\u012bbas Baltijas krasti Agnese Je\u0146ina, vi\u0146a turpina: «T\u0101s ir vietas, kur notiek intens\u012bva krasta noskalošan\u0101s vai kur ir visliel\u0101k\u0101 antropog\u0113n\u0101 slodze. <\/p>\n
\tPiem\u0113ram, Garciem\u0101 pie Eimuru kan\u0101la krastu grau\u017e periodisk\u0101s liel\u0101s v\u0113tras un k\u0101pas negat\u012bvi ietekm\u0113 liel\u0101 antropog\u0113n\u0101 slodze. Otra t\u0101da vieta ir Manga\u013csalas posms no Daugavas ietekas l\u012bdz Vec\u0101\u0137iem. <\/p>\n
\tJ\u0101apsaimnieko un j\u0101atjauno ar\u012b dabas parka p\u013cavas dabas liegum\u0101 Vakarbu\u013c\u013cos un dabas liegum\u0101 zon\u0101 Daugavgr\u012bv\u0101 pie lag\u016bnu biotopiem.» Atjaunot nepieciešams ar\u012b me\u017eu biotopus – intens\u012bvi aizaugoš\u0101s pel\u0113k\u0101s un me\u017eain\u0101s k\u0101pas. <\/p>\n
\t«Erozijas skartajos krastos k\u0101pas stiprin\u0101sim. Metodes b\u016bs da\u017e\u0101das – ier\u012bkosim gan p\u012bto zaru s\u0113ti\u0146as, gan st\u0101d\u012bsim graudz\u0101les. Lai smiltis nep\u0101rp\u016bstu, veidosim zaru kl\u0101jumus. Garciema teritorij\u0101, kur ir \u013coti liela erozija, iesp\u0113jams, notiks ar\u012b smilšu p\u0101rlikšana un k\u0101pas stiprin\u0101šana ar p\u0101\u013ciem. Savuk\u0101rt Manga\u013cos izmantosim inovat\u012bvu metodi – veidosim s\u0113ti\u0146u pinumus, kas pild\u012bti ar sausaj\u0101m niedr\u0113m,» paskaidro A. Je\u0146ina. Interesanta metode tiks izmantota ar\u012b p\u013cavu atjaunošan\u0101, vides speci\u0101liste st\u0101sta:
\n\t«Vakarbu\u013c\u013cu dabas liegum\u0101 ir \u013coti v\u0113rt\u012bgas piej\u016bras p\u013cavas, kas aizaug ar da\u017e\u0101d\u0101m graudz\u0101l\u0113m. Viena no metod\u0113m, lai samazin\u0101tu graudz\u0101\u013cu daudzumu un rad\u012btu iesp\u0113ju sp\u0113c\u012bg\u0101k augt maz\u0101k konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgiem augiem, ir zvagu\u013ca s\u0113klu izkais\u012bšana p\u013cav\u0101. Zvagu\u013ci ir pusparaz\u012bti, kas parazit\u0113 uz graudz\u0101l\u0113m un tauri\u0146zie\u017eiem, nom\u0101cot šo augus un samazinot to dz\u012bvotsp\u0113ju. Zvagu\u013ca s\u0113klas tiek iev\u0101ktas net\u0101laj\u0101s Daugavgr\u012bvas p\u013cav\u0101s. Ceram, š\u012b metode pal\u012bdz\u0113s uzlabot Vakarbu\u013c\u013cu piej\u016bras p\u013cavu biotopa kvalit\u0101ti.» <\/p>\n
\tVeido infrastrukt\u016bru <\/p>\n
\tDabas parks aptver visu Carnikavas novada piekrastes teritoriju.
\n\tLai nok\u013c\u016btu l\u012bdz j\u016brai, ce\u013cš ved caur to. Cita projekta ietvaros pašlaik Carnikav\u0101 tiek izb\u016bv\u0113ta 1,8 kilometrus gara atp\u016btas taka, lai mazin\u0101tu antropog\u0113no slodzi un virz\u012btu apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsmu. Taka tiek nokl\u0101ta ar betona pl\u0101t\u0146u segumu 1,7 km garum\u0101, takas beig\u0101s 115 metros – ar koka segumu un pirms noejas uz j\u016bru paredz\u0113ta skatu platforma. <\/p>\n
\t«Otru projektu \u012bstenojam Garciem\u0101 pie Eimuru kan\u0101la, kur tiek izb\u016bv\u0113ta koka laipu taka uz j\u016bru. Savuk\u0101rt liel\u0101kais infrastrukt\u016bras projekts, kur šogad pabeidzam projekt\u0113šanu un jau ir sa\u0146emts ietekmes uz vidi nov\u0113rt\u0113jums, ir vair\u0101k nek\u0101 20 kilometru garš veloceli\u0146š no Vec\u0101\u0137iem uz Lilasti. Igaunijas un Latvijas p\u0101rrobe\u017eu projekta ietvaros veidojam ar\u012b J\u016brtaku. Tas ir g\u0101j\u0113ju maršruts pa visu Latvijas un Igaunijas piekrasti,» st\u0101sta I. Stalidz\u0101ne un piebilst: «M\u016bsu n\u0101kotnes uzdevums ir att\u012bst\u012bt atp\u016btas vietas un pieeju j\u016brai. T\u0101p\u0113c gatavojam dabas parka dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101nu, lai sal\u0101gotu intereses. Pie mums notiek daudz publisku pas\u0101kumu, un b\u016btu svar\u012bgi dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101n\u0101 iez\u012bm\u0113t noteiktus maršrutus, kuros \u013caut organiz\u0113t, piem\u0113ram, sportiskas aktivit\u0101tes.» Pirmais dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101na uzmetums tiks izstr\u0101d\u0101ts l\u012bdz gada beig\u0101m. Uz pirmo informat\u012bvo san\u0101ksmi, kur\u0101 tika spriests par pl\u0101na izstr\u0101di, bija aicin\u0101ti iedz\u012bvot\u0101ji, it \u012bpaši zemju \u012bpašnieki. «Lai b\u016btu liel\u0101ka iedz\u012bvot\u0101ju interese pirms publisk\u0101s apspriešanas, organiz\u0113j\u0101m tikšanos ar dabas speci\u0101listiem, kuri ekskursij\u0101 izr\u0101d\u012bja dabas parka liel\u0101k\u0101s v\u0113rt\u012bbas. Diem\u017e\u0113l Carnikav\u0101 šaj\u0101 ekskursij\u0101 piedal\u012bj\u0101s tikai da\u017ei cilv\u0113ki,» no\u017e\u0113lu pau\u017e I. Stalidz\u0101ne. Tauj\u0101ta, vai viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji nov\u0113rt\u0113 t\u0101s priekšroc\u012bbas, ko sniedz \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101 dabas teritorija, pašvald\u012bbas Att\u012bst\u012bbas un pl\u0101nošanas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja atz\u012bst, ka b\u016btisk\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m tie nav gatavi: «Ja dabas parka teritorija tiks paplašin\u0101ta, l\u012bdz ar to paredzot sting\u0101ku apsaimniekošanas re\u017e\u012bmu, pie\u013cauju, ka b\u016bs daudz asu viedok\u013cu sadursmju. <\/p>\n
\tCarnikavas novad\u0101 apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsma palielin\u0101s, ar\u012b novada iedz\u012bvot\u0101ju k\u013c\u016bst vair\u0101k – jau gandr\u012bz 10 t\u016bkstoši.
\n\tMums ir j\u0101dom\u0101, k\u0101 saglab\u0101t dabas v\u0113rt\u012bbas, un j\u0101r\u016bp\u0113jas, lai iedz\u012bvot\u0101ji t\u0101s var\u0113tu izmantot. <\/p>\n
\t» A. Je\u0146ina k\u0101 piem\u0113ru min Gaujas lejas p\u013cavas: «Š\u012b ir diskut\u0113jama teritorija. K\u0101dreiz tur ir bijis v\u0113rt\u012bgs z\u0101l\u0101ju biotops – palie\u0146u p\u013cavas. Pašlaik – aizaudzis niedr\u0101js. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca p\u013cavu ir priv\u0101t\u012bpašumi, kas netiek apsaimniekoti.» Vides speci\u0101liste nor\u0101da ar\u012b uz putnu sugu skaita samazin\u0101šanos aizaugoš\u0101s palie\u0146u p\u013cav\u0101s. <\/p>\n
\tSavuk\u0101rt I. Stalidz\u0101ne piebilst: «Carnikavas pašvald\u012bba sav\u0101 ilgtermi\u0146a redz\u0113jum\u0101 Gaujas gr\u012bvas apk\u0101rtni ir defin\u0113jusi k\u0101 noz\u012bm\u012bgu ainavu teritoriju, par kuru jau tagad ir liela apmekl\u0113t\u0101ju interese. <\/p>\n
\tT\u0101d\u0113\u013c pašvald\u012bba pl\u0101no att\u012bst\u012bt t\u016brisma infrastrukt\u016bru gan piek\u013cuvei Gaujas upei, gan taku izveidi uz Gaujas gr\u012bvu, kas ar\u012b organiz\u0113tu apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsmu.» <\/p>\n
\tIgnor\u0113 aizliegumu <\/p>\n
\tŠovasar veldz\u0113ties no tveices \u013caudis akt\u012bvi dodas pie \u016bde\u0146iem.
\n\tTa\u010du Latvij\u0101 ir ar\u012b t\u0101das \u016bdenstilpes, kur\u0101s peld\u0113ties aizliegts. Sarg\u0101jot \u013coti retu augu – Dortma\u0146a lob\u0113liju, š\u0101ds liegums noteikts Piej\u016bras dabas park\u0101 esošaj\u0101 Ummja ezer\u0101. Ummis ir viens no da\u017eiem Latvij\u0101 v\u0113l atlikušajiem oligotrofajiem jeb dzidra \u016bdens ezeriem, un taj\u0101 aug tikai š\u0101dos ezeros sastopam\u0101 un Latvij\u0101 vien\u012bg\u0101 lob\u0113liju dzimtas suga, kas ir \u013coti reta un t\u0101d\u0113\u013c \u012bpaši aizsarg\u0101jama. <\/p>\n
\tP\u0113d\u0113jo 100 gadu laik\u0101 ezeru aizaugšanas un \u016bdens pies\u0101r\u0146ošanas d\u0113\u013c šis augs izzudis jau vair\u0101k nek\u0101 20 Latvijas ezeros.
\n\tTrausl\u0101 Dortma\u0146a lob\u0113lija sak\u0146ojas ezera diben\u0101 pavisam neliel\u0101 dzi\u013cum\u0101, t\u0101p\u0113c p\u0101rsvar\u0101 sastopama ezera piekrast\u0113.
\n\tJ\u016blij\u0101 t\u0101 pace\u013c virs \u016bdens 40–70 cm garu stubl\u0101ju un zied ar baltiem ziediem, nobriedinot s\u0113klas virs \u016bdens. <\/p>\n
\tDortma\u0146a lob\u0113lijas liel\u0101kais drauds ir ezera \u016bdens pies\u0101r\u0146ošana ar biog\u0113niem – pamat\u0101 fosfora savienojumiem, un šo vielu piepl\u016bde \u016bdenstilp\u0113s p\u0101rsvar\u0101 notiek tieši liel\u0101 peld\u0113t\u0101ju skaita d\u0113\u013c. Lai netrauc\u0113tu neparast\u0101 auga zied\u0113šanu, jau vair\u0101k nek\u0101 desmit gadu ir sp\u0113k\u0101 aizliegums peld\u0113ties un atrasties ar laivu Ummja ezer\u0101 no 1. j\u016bnija l\u012bdz 15. augustam. DAP un Carnikavas novada pašvald\u012bba aicina šaj\u0101 laik\u0101 Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigai, bet atp\u016btai \u016bden\u012b izv\u0113l\u0113ties Lilastes ezeru, Dzirnezeru, Pulkste\u0146ezeru, Kadagas ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru, R\u012bgas j\u016bras l\u012b\u010da pludmales un Gaujas krastus. DAP vides inspektori un pašvald\u012bbas darbinieki, uzraugot normat\u012bvo aktu iev\u0113rošanu \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101s dabas teritorij\u0101s, katru gadu kontrol\u0113 iepriekš min\u0113to ierobe\u017eojumu iev\u0113rošanu Ummja ezera apk\u0101rtn\u0113. Tom\u0113r situ\u0101cija nemain\u0101s – ar\u012b šogad ezers ir kupli apmekl\u0113ts, un laik\u0101, kad Vides Diena apciemoja t\u0101 krastus, peld\u0113t\u0101ju netr\u016bka. Tiesa, nedz nor\u0101d\u012bjumu, ka atrodamies \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101 dabas teritorij\u0101, ne peld\u0113ties aizlieguma z\u012bmes te nekur neredz. «T\u0101s regul\u0101ri tiek nopl\u0113stas, izdemol\u0113tas.
\n\tPašvald\u012bbas policija apseko dabas lieguma teritoriju, bet ar sodu sist\u0113mu nevar nodrošin\u0101t noteikumu iev\u0113rošanu.
\n\tTe j\u0101mekl\u0113 cits risin\u0101jums,» atz\u012bst I. Stalidz\u0101ne. <\/p>\n
\tA. Je\u0146ina uzskata, ka b\u016btiska noz\u012bme ir konsekventai sabiedr\u012bbas izgl\u012btošanai, veidojot vides apzi\u0146u, kas ir ar\u012b pasaul\u0113 pie\u0146emta prakse. <\/p>\n
\tLIFE projekta ietvaros Carnikavas novada pašvald\u012bba iecer\u0113jusi veidot vides izgl\u012bt\u012bbas centru, kas b\u016bs apvienots ar t\u016brisma inform\u0101cijas centru. «G\u0101d\u0101sim, lai cilv\u0113kiem b\u016btu pieejama inform\u0101cija par dabas parku un t\u0101 aizsardz\u012bbu,» nor\u0101da Carnikavas novada pašvald\u012bbas Att\u012bst\u012bbas un pl\u0101nošanas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja In\u0101ra Stalidz\u0101ne. <\/p>\n
\tSeptembr\u012b Carnikav\u0101 tiks pabeigta 1,8 kilometrus garas atp\u016btas takas izb\u016bve, lai mazin\u0101tu antropog\u0113no slodzi. <\/p>\n
\tDabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde un Carnikavas novada pašvald\u012bba aicina no 1. j\u016bnija l\u012bdz 15. augustam Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigai. <\/p>\n
\tTrausl\u0101 Dortma\u0146a lob\u0113lija sak\u0146ojas ezera diben\u0101 pavisam neliel\u0101 dzi\u013cum\u0101, t\u0101p\u0113c p\u0101rsvar\u0101 sastopama Ummja ezera piekrast\u0113. <\/p>\n
\tPie Garupes un Garciema ciemiem dabas parka teritorij\u0101 strauji izplat\u0101s invaz\u012bv\u0101 augu suga – pu\u0137u sprigane, kas noteikta k\u0101 b\u012bstams augs ar\u012b ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu. <\/p>\n
\tDabas parks Piej\u016bra <\/p>\n
\t5 Aizsardz\u012bbas kategorija: dabas parks, Natura 2000 teritorija
\n\t5 Administrat\u012bvais iedal\u012bjums: R\u012bgas pils\u0113ta, Carnikavas un Saulkrastu novads
\n\t5 Plat\u012bba: 4315 ha
\n\t5 Dibin\u0101šanas gads: 1962.
\n\t5 Dabas v\u0113rt\u012bbas: teritorija veidota daudzu retu piej\u016bras biotopu aizsardz\u012bbai, mezotrofu ezeru ar oligotrofu l\u012bdz mezotrofu augu sabiedr\u012bb\u0101m miner\u0101lviel\u0101m nabadz\u012bg\u0101s \u016bdenstilp\u0113s un to krastmal\u0101s. <\/p>\n
\t\u012apaši noz\u012bm\u012bgi ir t\u0101di biotopi k\u0101 embrion\u0101l\u0101s k\u0101pas, priekšk\u0101pas, me\u017eainas j\u016brmalas k\u0101pas un veci bore\u0101li me\u017ei. Daudz retu augu un dz\u012bvnieku sugu. Ummja ezer\u0101 konstat\u0113tas daudzas š\u0101da tipa ezeriem rakstur\u012bgas augu sugas – Dortma\u0146a lob\u0113lija, ezerenes u. c. Pie Garezera konstat\u0113tas vair\u0101kas retas siksp\u0101r\u0146u sugas. Vakarbu\u013c\u013ci ir viena no nedaudzaj\u0101m viet\u0101m Latvij\u0101, kur sastopami piej\u016bras z\u0101l\u0101ji ar tiem rakstur\u012bg\u0101m augu sug\u0101m – zeme\u0146u \u0101boli\u0146u, j\u016brmalas pienz\u0101li, purva pieneni, j\u016brmalas arm\u0113riju.
\n\tŠ\u012b teritorija ir viena no tr\u012bs purva m\u0101tsaknes atradn\u0113m Latvij\u0101. <\/p>\n
\tK\u0101pas izbrauk\u0101 arvien vair\u0101k <\/p>\n
\tMeldra Pried\u0113na DAP Pier\u012bgas re\u0123ion\u0101l\u0101s administr\u0101cijas direktora vietniece <\/p>\n
\tKatrs, kurš dodas atp\u016bt\u0101 pie j\u016bras dabas park\u0101 Piej\u016bra, priec\u0101jas par šalcošaj\u0101m pried\u0113m, t\u012br\u0101m smilt\u012bm pludmal\u0113. Tom\u0113r ar katru gadu arvien vair\u0101k redzams, ka k\u0101pas tiek izbrauk\u0101tas. P\u013cavi\u0146as, lauc\u012btes un lag\u016bnas aizaug ar kr\u016bmiem, ieviešas Latvijas dabai nerakstur\u012bgi augi. T\u0101 viet\u0101, lai izmantotu sabiedrisko transportu vai velosip\u0113du, apmekl\u0113t\u0101ji l\u012bdz dabas parkam cenšas nok\u013c\u016bt ar autotransportu un nereti iebrauc ar\u012b za\u013caj\u0101 zon\u0101. Ar katru gadu palielin\u0101s apmekl\u0113t\u0101ju skaits, turkl\u0101t pieaugums konstat\u0113ts ne vien vasar\u0101, bet ar\u012b citos gadalaikos. CoHaBit projekt\u0101 tiks sagatavots ne tikai jauns dabas aizsardz\u012bbas pl\u0101ns, v\u0113rt\u0113ta cilv\u0113ku rad\u012bt\u0101 ietekme uz dabas v\u0113rt\u012bb\u0101m, bet ar\u012b notiks pas\u0101kumi dabas daudzveid\u012bbas saglab\u0101šanai.
\n\tB\u016bs nepieciešams vienoties par papildu pas\u0101kumiem \u012bpaši aizsarg\u0101jamu sugu un biotopu aizsardz\u012bbai. <\/p>\n
\n\tRaksts p\u0101rpublic\u0113ts no www.diena.lv<\/p>\n
\n\tFoto: Aivars Liepi\u0146š, Dienas Mediji<\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Dabas park\u0101 Piej\u016bra atjaunos v\u0113rt\u012bgos piekrastes biotopus, stiprin\u0101s erozijas skart\u0101s k\u0101pas un veidos apmekl\u0113t\u0101jiem pieejamu infrastrukt\u016bru.<\/p>\n","protected":false},"author":0,"featured_media":1172,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-232","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-news"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/232","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=232"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/232\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2977,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/232\/revisions\/2977"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1172"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=232"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=232"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=232"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}