\n\t“M\u016bsu klimatiskaj\u0101 zon\u0101 dabiskie z\u0101l\u0101ji liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir cilv\u0113ka veidots biotops. Tas, k\u0101 cilv\u0113ks saimniekoja vakar un k\u0101 saimnieko šodien, ar\u012b ir noteicošie faktori tam, k\u0101di Latvij\u0101 ir dabiskie z\u0101l\u0101ji, cik to ir daudz,” atz\u012bst Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes priekšs\u0113d\u0113t\u0101ja un projekta GrassLIFE vad\u012bt\u0101ja Inga Ra\u010dinska. Šogad LDF kop\u0101 ar partneriem – Latvijas Universit\u0101ti (LU), Vides risin\u0101jumu instit\u016btu un 11 zemnieku saimniec\u012bb\u0101m – realiz\u0113 Eiropas Savien\u012bbas (ES) LIFE programmas atbalst\u012bto projektu GrassLIFE: Z\u0101l\u0101ju atjaunošana un to da\u017e\u0101das izmantošanas veicin\u0101šana.
\n\tAtst\u0101t vietu dabai
\n\tPašlaik Latvij\u0101 dabiskajiem z\u0101l\u0101jiem kl\u0101jas gr\u016bt\u0101k nek\u0101 jebkad, uzsver Inga Ra\u010dinska un turpina: “Z\u0101l\u0101ju atlicis \u013coti maz. P\u0113c da\u017e\u0101diem datiem – tikai 0,3–0,7% no valsts teritorijas. Tie ir no 40 l\u012bdz 70 t\u016bkstošiem hekt\u0101ru atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, cik strikti v\u0113rt\u0113 dabisko z\u0101l\u0101ju un t\u0101 kvalit\u0101ti. Zin\u0101tnieki l\u0113š, ka vajadz\u0113tu virs 100 t\u016bkstošiem hekt\u0101ru, lai biotops visp\u0101r b\u016btu dz\u012bvotsp\u0113j\u012bgs un nodrošin\u0101tu savas funkcijas, lai p\u013cavas Latvij\u0101 visp\u0101r saglab\u0101tos.”
\n\tLDF biotopu eksperte Baiba Strazdi\u0146a nor\u0101da – pirms simt gadiem Latvij\u0101 dabiskie z\u0101l\u0101ji aiz\u0146\u0113ma 30% teritorijas. Tas noz\u012bm\u0113, ka kritums ir bijis \u013coti straujš. Ekspertiem ir pamats ba\u017e\u0101m, jo dab\u0101 sugas ir piel\u0101gojuš\u0101s un dz\u012bvotsp\u0113j\u012bgas tikai sav\u0101 teritorij\u0101. “Dabisko z\u0101l\u0101ju neliel\u0101s teritorijas paties\u012bb\u0101 uztur \u013coti lielu apjomu dabas daudzveid\u012bbas. Ja tagad Latvij\u0101 izzustu visi dabiskie z\u0101l\u0101ji, izzustu viena trešda\u013ca no vis\u0101m Latvijas oras un faunas sug\u0101m. Šie r\u0101d\u012bt\u0101ji ieskic\u0113 probl\u0113mas m\u0113rogu,” uzsver I. Ra\u010dinska.
\n\tZ\u0101l\u0101jus ir svar\u012bgi uztur\u0113t ne tikai k\u0101 dabas v\u0113rt\u012bbu, bet ar\u012b ainavas saglab\u0101šanas noz\u012bm\u0113. Ar\u012b kosmopol\u012btiskam pilsonim ainava sav\u0101 zi\u0146\u0101 ir k\u0101 identi k\u0101cijas z\u012bmogs, t\u0101 raksturo pieder\u012bbu. Vai sp\u0113jam iedom\u0101ties ce\u013cojumu pa Latviju bez kr\u0101š\u0146iem skatiem, piem\u0113ram, pie Daugavas, Gaujas vai Abavas senlej\u0101? Ainavu main\u012bbu nodrošina daudzveid\u012bga saimniekošana, kur p\u013cavi\u0146as mijas ar me- \u017eiem un me\u017emal\u0101m. “T\u0101p\u0113c esam s\u0101kuši projektu GrassLIFE. Paties\u012bb\u0101 šis ir p\u0113d\u0113jais laiks paveikt ko lielu z\u0101l\u0101ju lab\u0101. Projekts m\u0113r\u0137\u0113ts uz to, lai viet\u0101s, kur z\u0101l\u0101ji v\u0113l ir gl\u0101bjami, pieliktu papildu p\u016bles un m\u0113\u0123in\u0101tu sagl\u0101bt t\u0101 saukt\u0101s kodolzonas. T\u0101s ir vietas, kur z\u0101l\u0101ji saglab\u0101jušies v\u0113l sam\u0113r\u0101 lab\u0101 kvalit\u0101t\u0113 un apjom\u0101,” skaidro I. Ra\u010dinska. LDF projekta partneri – LU eksperti – nor\u0101da, ka Latvijas dabiskie z\u0101l\u0101ji ir \u013coti fragment\u0113ti, to st\u0101voklis – slikts, saglab\u0101šanas iesp\u0113jas – minim\u0101las un j\u0101pie\u0146em gr\u016btais l\u0113mums – ko ar tiem dar\u012bt. Zemgal\u0113 no dabiskajiem z\u0101l\u0101jiem atlikuši tikai \u013coti nelieli fragmenti, t\u0101p\u0113c LDF nol\u0113mis fokus\u0113ties uz viet\u0101m, kur ir re\u0101las iesp\u0113jas kaut ko pan\u0101kt, – t\u0101s ir 14 Natura 2000 teritorijas.
\n\tLiel\u0101k\u0101s no t\u0101m – Zieme\u013cgauj\u0101, Abavas ielej\u0101, Sitas un Pededzes upes palien\u0113, mazliet ar\u012b R\u0101znas Nacion\u0101laj\u0101 park\u0101. Zemgale ar liel\u0101 m\u0113rog\u0101 intens\u012bvi apsaimniekotajiem laukiem faktiski vairs neatst\u0101j vietu dabiskajam z\u0101l\u0101jam, savuk\u0101rt atlikuš\u0101s maz\u0101s p\u013cavi\u0146as cieš no bar\u012bbas vielu piepl\u016bdes. To, vai dabiskais z\u0101l\u0101js saglab\u0101sies, liel\u0101 m\u0113r\u0101 noteiks cilv\u0113ka izv\u0113le – vai lauksaimnieks atst\u0101s neapstr\u0101d\u0101tu lauka mali\u0146u, vai saglab\u0101s p\u013cavi\u0146u neapartu. “Tas ir v\u0113rt\u012bbu sist\u0113mas jaut\u0101jums. Kas tad m\u016bs dara laim\u012bgus – vai tieš\u0101m vien\u012bgi nauda? Man š\u0137iet, ka atsl\u0113ga tom\u0113r ir l\u012bdzsvar\u0101. J\u0101, var saimniekot intens\u012bvi, bet nevajag b\u016bt alkat\u012bgam. Ir j\u0101atst\u0101j vieta ar\u012b dabai. Diez vai š\u012bs maz\u0101s p\u013cavi\u0146as lielsaim- niekam ir izdz\u012bvošanas jaut\u0101jums,” saka I. Ra\u010dinska un piebilst: “Projektu ietvaros sarun\u0101s ar lauksaimniekiem \u013coti bie\u017ei izr\u0101d\u0101s, ka vi\u0146i par to nemaz nav dom\u0101juši.”
\n\tIzv\u0113loties projekta partnerus, zemnieku saimniec\u012bb\u0101m tika izvirz\u012bti krit\u0113riji: saimniec\u012bbai j\u0101atrodas Natura 2000 teritorij\u0101 un taj\u0101 j\u0101b\u016bt k\u0101dam no ES priorit\u0101ri aizsarg\u0101jamiem dabisko z\u0101l\u0101ju veidiem. Pieteic\u0101s aptuveni 60 saimniec\u012bbu, no kur\u0101m atlas\u012bja krit\u0113rijiem atbilstošas. Tie ir saimnieki, kuri idejas rad\u012bšanas proces\u0101 apliecin\u0101ja, ka grib šai iniciat\u012bv\u0101 iesaist\u012bties, uzlabot savu dabisko z\u0101l\u0101ju apsaimniekošanu un izm\u0113\u0123in\u0101t da\u017e\u0101das metodes gan aizaugušo, gan reiz iekultiv\u0113to z\u0101l\u0101ju atjaunošanai.
\n\tM\u016bsdienu galvenais faktors
\n\tValsts politika ir t\u0101, kas ilgtermi\u0146\u0101 noteiks, cik sekm\u012bgs b\u016bs šaj\u0101 projekt\u0101 realiz\u0113tais, atz\u012bst I. Ra\u010dinska. Kopum\u0101 gan p\u0101rbaud\u012btas, gan jaunas un citviet pasaules praks\u0113 pie\u0146emtas z\u0101l\u0101ju apsaimnie- košanas un atjaunošanas metodes tuv\u0101ko piecu gadu laik\u0101 tiks realiz\u0113tas 1320,5 dabisko z\u0101l\u0101ju hekt\u0101ros. Lai z\u0101l\u0101jus atjaunotu, nepieciešama regul\u0101ra un pareiza saimniekošana. I. Ra\u010dinska turpina: “K\u0101dreiz to noteica saimniekošanas trad\u012bcijas, veselais sapr\u0101ts un lo\u0123ika, savuk\u0101rt m\u016bsdien\u0101s galvenais faktors ir atbalsta maks\u0101jumi un lauku politika caur subs\u012bdiju sist\u0113mu. J\u0101teic, liels nopelns, ka mums visp\u0101r z\u0101l\u0101ji saglab\u0101jušies, ir l\u012bdz šim pieejamiem atbalsta maks\u0101jumiem biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas uztur\u0113šanai z\u0101l\u0101jos. Tas ir regul\u0101rs Lauku att\u012bst\u012bbas programmas maks\u0101jums, kuru iesp\u0113jams sa\u0146emt par p\u013cavas uztur\u0113šanu.” Probl\u0113ma gan taj\u0101, ka citi lauku programmu maks\u0101jumi par da\u017e\u0101du kult\u016braugu audz\u0113šanu ir izdev\u012bg\u0101ki un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ki. “Te \u013coti liela noz\u012bme ir atbalsta nosac\u012bjumiem, apjomiem un kop\u0113jai apzi\u0146ai par to, vai z\u0101l\u0101js ir v\u0113rt\u012bba. P\u0113c z\u0101l\u0101ja uzaršanas n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 savus ieskatus main\u012bt nevar\u0113s t\u0101 iemesla d\u0113\u013c, ka uzarta z\u0101l\u0101ja atjaunošanai ne- pieciešami 20–50 gadi,” nor\u0101da B. Strazdi\u0146a. “T\u0101p\u0113c saimniekiem, kuru r\u012bc\u012bb\u0101 ir augstas kvalit\u0101tes dabiskie z\u0101l\u0101ji, b\u016btu j\u0101sa\u0146em adekv\u0101ta kompens\u0101cija. Dabiskajos z\u0101l\u0101jos \u013coti bie\u017ei ir gr\u016bti saimniekot – p\u013cavas nav l\u012bdzenas, t\u0101s var b\u016bt ar reljefu, slapjumiem, apsaimniekojot l\u016bst tehnika, un, ja nav papildu stimula caur subs\u012bdij\u0101m, tas nemotiv\u0113 z\u0101l\u0101ju saglab\u0101t,” nov\u0113rojusi I. Ra\u010dinska.
\n\tLDF iecer\u0113jis akt\u012bvi str\u0101d\u0101t, lai veicin\u0101tu subs\u012bdiju sist\u0113mu n\u0101kamajam maks\u0101jumu periodam no 2022. gada, kam pl\u0101nošana noris jau pašlaik. “Sadarbojoties ar zemnieku saimniec\u012bb\u0101m, jau tagad gatavojam rekomend\u0101cijas, kas b\u016btu nepieciešams, lai nov\u0113rt\u0113tu dabisko z\u0101l\u0101ju augsto pievienoto v\u0113rt\u012bbu. Sl\u0101\u0146u ir \u013coti daudz – ar\u012b par produktu kvalit\u0101ti, ko ieg\u016bst š\u0101dos dabiskos z\u0101l\u0101jos,” paskaidro I. Ra\u010dinska. B. Strazdi\u0146a piebilst: “Jau 90. gados, pie\u0146emot Dabas aizsardz\u012bbas likumu, Latvija ir defin\u0113jusi, ka p\u013cavas ir v\u0113rt\u012bba. Iest\u0101joties ES, m\u016bsu valsts ir ap\u0146\u0113musies t\u0101s saglab\u0101t. Lauku att\u012bst\u012bbas programmas maks\u0101jums ir l\u012bdzeklis, k\u0101 to sasniegt. L\u012bdz ar to šis ir valstisks l\u0113mums un valsts atbild\u012bba, kas skar visas sabiedr\u012bbas intereses.”
\n\tKo gan p\u013cavas lab\u0101 var da- r\u012bt cilv\u0113ks, kuram nepieder pat mazs ple\u0137\u012btis zemes? LDF p\u0101rst\u0101ves nor\u0101da – t\u0101 ir m\u016bsu katra k\u0101 pat\u0113r\u0113t\u0101ja izv\u0113le. Piem\u0113ram, t\u0101 izv\u0113le, ko izdar\u0101m, ieg\u0101d\u0101joties produktus. “M\u016bsu sadarb\u012bbas partneri ir maz\u0101s un vid\u0113j\u0101s lauku saimniec\u012bbas. Zemnieki, kam r\u016bp vide, kur\u0101 saimnieko. Vi\u0146os ir t\u0101ds gaišums un pozit\u012bvisms! Un vi\u0146i ir lepni par vidi, kur\u0101 dz\u012bvo. Protams, ar to vien nepietiek. T\u0101p\u0113c j\u0101b\u016bt vesel\u012bgam balansam ar izpratni par p\u013cavu k\u0101 v\u0113rt\u012bbu un sk\u0101liem meh\u0101nismiem, kas stimul\u0113 un pal\u012bdz p\u013cavu saglab\u0101t vienl\u012bdz\u012bgos konkurences un saimniekošanas apst\u0101k\u013cos ar citiem,” saka I. Ra\u010dinska.
\n\tGribu goti\u0146u!
\n\tK\u0101 saglab\u0101t p\u013cavu lab\u0101 kvalit\u0101t\u0113? Viena no klasiskaj\u0101m metod\u0113m ir p\u013caušana vienu vai divas reizes gad\u0101, \u013caujot augiem izzied\u0113t. Lai sa\u0146emtu lauku atbalsta maks\u0101jumu par dabisk\u0101s daudzveid\u012bbas uztur\u0113šanu z\u0101l\u0101jos, vairs nav at\u013cauts z\u0101li smalcin\u0101t un atst\u0101t uz lauka, jo rezult\u0101t\u0101 main\u0101s z\u0101l\u0101ja strukt\u016bra un pazemin\u0101s t\u0101 kvalit\u0101te. Otra metode ir ekstens\u012bva nogan\u012bšana. Gan\u012bšanas veidi var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di, bet pamata nosac\u012bjums ir p\u013cavu nep\u0101rgan\u012bt. Ar\u012b m\u0101jlopus katra saimniec\u012bba var izv\u0113l\u0113ties p\u0113c saviem saimniekošanas ieskatiem.
\n\tLDF š\u012b projekta ietvaros praktiz\u0113 Latvijas m\u0113rog\u0101 v\u0113l nebi- jušu pa\u0146\u0113mienu, izmantojot t\u0101 saukto mobilo gan\u0101mpulku, kurš gan\u012bbu sezonas laik\u0101 tiek p\u0101rvests no vienas p\u013cavas uz otru. Vien\u0101 t\u0101d\u0101 gan\u0101mpulk\u0101 ir gan liellopi, gan aitas – ko p\u013cav\u0101 neno\u0113d vieni, to ap\u0113d otri.
\n\t“Ar to vien, ka iesaist\u0101m projekt\u0101 saimniec\u012bbas, kuras atjauno savus z\u0101l\u0101jus, nepie- tiek, jo daudzi dabiskie z\u0101l\u0101ji nepieder akt\u012bv\u0101m zemnieku saimniec\u012bb\u0101m. Liela da\u013ca no tiem paliek neapsaimniekoti – vai nu nav lopu, vai p\u013cavas ir gr\u016bti apsaimniekot, jo sare\u017e\u0123\u012bta reljefa un kon gur\u0101cijas p\u013cavas daudzos gad\u012bjumos nogan\u012bt tom\u0113r san\u0101k viegl\u0101k nek\u0101 nop\u013caut. Viens no veidiem, k\u0101 š\u0101dus z\u0101l\u0101jus saglab\u0101t, ir pašiem tos apsaimniekot, t\u0101p\u0113c ievies\u0101m mobilo gan\u0101mpulku. Nosl\u0113dzam l\u012bgumus ar zemes \u012bpašniekiem un m\u0101jlopus vedam uz t\u0101m viet\u0101m, kur\u0101s nesaimnieko,” skaidro I. Ra\u010dinska.
\n\tSaimniekiem pašiem tur\u0113t lopus nav iesp\u0113jams da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c, piem\u0113ram, da\u017eiem zemes par maz, citi jau krietni gados, v\u0113l k\u0101ds dz\u012bvo un str\u0101d\u0101 pils\u0113t\u0101 un ik dienu b\u016bt laukos nav iesp\u0113jams. Šie cilv\u0113ki ar prieku izmantojuši mobil\u0101 gan\u0101mpulka pied\u0101v\u0101jumu. Ikdien\u0101 to uzrauga divi v\u012bri, LDF gan\u0101mpulka koordinatori. LDF dz\u012bvnieku kopums ir aptuveni 40 govju, divi bu\u013c\u013ci un 200 aitu. Gan\u0101mpulkus komplekt\u0113 atkar\u012bb\u0101 no situ\u0101cijas, un tie ir vair\u0101ki. M\u0101jlopi jau pal\u012bdz\u0113juši sakopt p\u013cavas Gaujas Nacion\u0101laj\u0101 park\u0101, Jelgav\u0101 un citur. Tikl\u012bdz p\u013cavas tiek nogan\u012btas, gan\u0101mpulku transport\u0113 uz n\u0101kamo vietu. “Tas, protams, ir liels lo\u0123istikas izaicin\u0101jums. B\u0101zes stacija mums ir L\u012bgatn\u0113, un taj\u0101 gan\u0101mpulks atgriez\u012bsies, tikai tuvojoties ziemai,” st\u0101sta I. Ra\u010dinska.
\n\tM\u0101jlopu transport\u0113šana, aploku izveidošana, dzirdin\u0101šanas nodrošin\u0101šana viet\u0101s, kur \u016bdens nav pieejams, pl\u0101nošana, prec\u012bza nogan\u012bšanas br\u012b\u017ea apr\u0113\u0137in\u0101šana – pirmie secin\u0101jumi par šiem jaut\u0101jumiem ekspertiem jau veidojas, un netiek sl\u0113pts, ka pirmaj\u0101 pieredzes gad\u0101 viegli neiet. Toties pal\u012bdz modern\u0101s tehnolo\u0123ijas – t\u0101 k\u0101 katram gan\u0101mpulkam ik dienu nav iesp\u0113jams b\u016bt kl\u0101t, galvenajiem dz\u012bvniekiem bar\u0101 ir uzlikti raid\u012bt\u0101ji, kas pal\u012bdz noteikt gan\u0101mpulka atrašan\u0101s vietu. J\u0101piebilst, ka ar\u012b Igaunij\u0101 tikusi test\u0113ta š\u0101da nogan\u012bšanas metode, tiesa, maz\u0101kos m\u0113rogos, un tur past\u0101v iesp\u0113ja iznom\u0101t liellopus mazai p\u013cavas plat\u012bbai.
\n\t“Var teikt, ka Baltijas valst\u012bs š\u0101da prakse nav tikusi izm\u0113\u0123in\u0101ta un ar\u012b Eirop\u0101 t\u0101d\u0101 m\u0113rog\u0101, k\u0101 to dar\u0101m m\u0113s, piem\u0113ru nav daudz. T\u0101p\u0113c ar\u012b ir gr\u016bti, jo s\u0101kam ko jaunu, bet jau pašlaik redzam – p\u0113c š\u0101da veida z\u0101l\u0101ju apsaimniekošanas ir milz\u012bgs piepras\u012bjums – un ne tikai aizsarg\u0101jam\u0101s teritorij\u0101s. Mums daudzk\u0101rt saimniekiem ir n\u0101cies atteikt, ja p\u013cavi\u0146a neatrodas aizsarg\u0101jam\u0101 teritorij\u0101. Šoruden m\u0113\u0123in\u0101sim rast risin\u0101jumus, k\u0101 pal\u012bdz\u0113t cilv\u0113kiem š\u0101dos gad\u012bjumos,” skaidro I. Ra\u010dinska.
\n\tKas ir biolo\u0123iski v\u0113rt\u012bgie z\u0101l\u0101ji
\n\tPar biolo\u0123iski v\u0113rt\u012bgiem sauc z\u0101l\u0101jus (p\u013cavas un gan\u012bbas), kas veidojušies vismaz 20 gadus neart\u0101s plat\u012bb\u0101s, kas ir neielaboti, nem\u0113sloti un daudzu gadu gait\u0101 cilv\u0113ka apsaimniekoti un uztur\u0113ti, t\u0101d\u0113j\u0101di izveidojušies par sare\u017e\u0123\u012bt\u0101m ekosist\u0113m\u0101m ar lielu biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu. Paz\u012bt biolo\u0123iski v\u0113rt\u012bgu z\u0101l\u0101ju var p\u0113c liel\u0101 augu sugu skaita, k\u0101 ar\u012b p\u0113c z\u0101l\u0101j\u0101 sastopamaj\u0101m augu un putnu sug\u0101m. Latvij\u0101 par biolo\u0123iski v\u0113rt\u012bgo z\u0101l\u0101ju indikatorsug\u0101m speci\u0101listi atzinuši 55 augu sugas. Dabas ekspertu nereti lietotais zin\u0101tniskais termins – izmirša- nas par\u0101ds – raksturo inerci, p\u0101rst\u0101jot apsaimniekot p\u013cavu. Augi, kas taj\u0101 auguši, k\u0101du laika posmu p\u013cav\u0101 v\u0113l saglab\u0101jas. Kritisko efektu un biotopu izzušanu t\u016bl\u012bt\u0113ji paman\u012bt nevar. Speci\u0101listi konstat\u0113juši, ka Zemgal\u0113 izmiršanas par\u0101ds jau ir samaks\u0101ts. Citviet Latvij\u0101 tas ir s\u0101cies, bet v\u0113l nav izg\u0101jis visu ciklu.
\n\tMateri\u0101ls tapis ar Latvijas Vides aizsardz\u012bbas fonda finansi\u0101lu atbalstu. <\/p>\n
\n\tRaksts p\u0101rpublic\u0113ts no www.diena.lv<\/p>\n
\n\tFoto: no LDF arh\u012bva<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Pirms 100 gadiem Latvij\u0101 dabiskie z\u0101l\u0101ji aiz\u0146\u0113ma 30% teritorijas, m\u016bsdien\u0101s vairs tikai 0,3\u20130,7%. Biolo\u0123iski augstv\u0113rt\u012bgas p\u013cavas strauji izz\u016bd!<\/p>\n","protected":false},"author":0,"featured_media":1174,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-233","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-news"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/233","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=233"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/233\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2975,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/233\/revisions\/2975"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1174"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=233"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=233"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=233"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}