\n\tInventariz\u0101cijas rezult\u0101ti<\/strong>
\n\tAnaliz\u0113jot k\u016bdras ieguves ietekm\u0113t\u0101s teritorijas Latvij\u0101 (50 179 ha), noskaidrots, ka:
\n\t• 18 010 ha jeb 36 % uzskat\u0101mi par degrad\u0113tiem k\u016bdr\u0101jiem, kuru \u012bpašnieki, galvenok\u0101rt, ir valsts un pašvald\u012bbas;
\n\t• 15 008 ha (30 %) plat\u012bb\u0101 šobr\u012bd notiek k\u016bdras ieguve, p\u0113c kuras atbilstoši Latvijas normat\u012bvajiem aktiem teritorijas \u012bpašnieks pie\u0146ems l\u0113mumu par t\u0101s turpm\u0101ku izmantošanu un rekultiv\u0101cijas veidu, p\u0101rveidojot to no der\u012bgo izrakte\u0146u ieguves teritorijas cit\u0101 zemes izmantošanas veid\u0101;
\n\t• 2 380 ha jeb 5 % – pašatjaunojušies k\u016bdr\u0101ji, kur notikusi purvam rakstur\u012bg\u0101s ve\u0123et\u0101cijas dab\u012bga atjaunošan\u0101s, kas, k\u0101 noskaidrots inventariz\u0101cij\u0101, iesp\u0113jama tikai, ja ir pietiekams \u016bdens l\u012bmenis un palikuš\u0101 k\u016bdras sl\u0101\u0146a biezums k\u016bdr\u0101j\u0101;
\n\t• 7 110 ha jeb 14 % – izveidojuš\u0101s \/ m\u0113r\u0137tiec\u012bgi izveidotas \u016bdenskr\u0101tuves, appl\u016bdušas teritorijas;
\n\t• 6 823 ha jeb 14 % – ieaudzis \/ m\u0113r\u0137tiec\u012bgi izveidots me\u017es;
\n\t• 363 ha (1 %) – izveidojuš\u0101s vai iekoptas p\u013cavas;
\n\t• 266 ha (0,5 %) – apb\u016bv\u0113tas teritorijas;
\n\t• 219 ha (0,4 %) – teritorijas, kur notiek ogu ra\u017eošana.<\/p>\n
\n\t![\"\"](\"\/assets\/media\/downloadable\/Images\/diagramma%20degr%20kudraji.jpg\")
<\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\t <\/p>\n
\n\tSecin\u0101ts, ka vair\u0101k nek\u0101 trešda\u013ca k\u016bdras ieguves ietekm\u0113to teritoriju – 36 % – uzskat\u0101mi par degrad\u0113tiem k\u016bdr\u0101jiem, kuriem nepieciešama m\u0113r\u0137tiec\u012bga, ilgtsp\u0113j\u012bga apsaimniekošana. \n\tK\u0101 veikta inventariz\u0101cija?<\/strong> \n\tPubliski pieejama datu b\u0101ze<\/strong> \n\tKo dar\u012bt ar degrad\u0113tiem k\u016bdr\u0101jiem Latvij\u0101?<\/strong> \n\tInform\u0101ciju sagatavoja: Projekta LIFE REstore ietvaros noskaidrots, ka kopum\u0101 valst\u012b ir 18 000 ha degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju, kas ir 36 % no vis\u0101m k\u016bdras ieguves ietekm\u0113taj\u0101m teritorij\u0101m Latvij\u0101. Projekta m\u0113r\u0137is ir sagatavot rekomend\u0101cijas izstr\u0101d\u0101tu k\u016bdras ieguves lauku ilgtsp\u0113j\u012bgai apsaimnieko\u0161anai. L\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu veicin\u0101s atbalsta instruments jeb optimiz\u0101cijas modelis, kas \u013caus model\u0113t teritoriju turpm\u0101ku izmanto\u0161anu p\u0113c k\u016bdras ieguves, sabalans\u0113jot biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas, ekonomiskos un klimata aspektus. Inform\u0101cija par degrad\u0113tajiem k\u016bdr\u0101jiem Latvij\u0101 tiks vizualiz\u0113ta publiski pieejam\u0101 datu b\u0101z\u0113. Degrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju inventariz\u0101ciju Eiropas Savien\u012bbas l\u012bdzfinans\u0113t\u0101 projekta LIFE REstore ietvaros veica Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde sadarb\u012bb\u0101 ar Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016btu \u201cSilava\u201d, Latvijas K\u016bdras asoci\u0101ciju un biedr\u012bbu \u201cBaltijas krasti\u201d.<\/p>\n","protected":false},"author":0,"featured_media":1184,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-238","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-news"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/238","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=238"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/238\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3423,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/238\/revisions\/3423"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1184"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=238"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=238"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=238"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\n\tDegrad\u0113tie k\u016bdr\u0101ji atrodas vis\u0101 Latvij\u0101. Nav iesp\u0113jams izdal\u012bt atseviš\u0137as degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju b\u016btiskas koncentr\u0101cijas zonas. Daudz degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju atrodas Latvijas pierobe\u017eas zon\u0101s, k\u0101 ar\u012b lielas š\u0101das teritorijas atrodas R\u012bgas tuvum\u0101.
\n\tKopum\u0101 degrad\u0113ti k\u016bdr\u0101ji atrodas 72 Latvijas novados un div\u0101s republikas pils\u0113t\u0101s – R\u012bgas un J\u016brmalas administrat\u012bvaj\u0101s teritorij\u0101s. Degrad\u0113t\u0101 k\u016bdr\u0101ja plat\u012bbas katra novada administrat\u012bvaj\u0101 teritorij\u0101 var b\u016bt atš\u0137ir\u012bgas – no viena hekt\u0101ra un maz\u0101k l\u012bdz pat vair\u0101kiem t\u016bkstošiem hekt\u0101ru, jo viens degrad\u0113ts k\u016bdr\u0101js var atrasties vair\u0101ku novadu administrat\u012bvaj\u0101s teritorij\u0101s.
\n\tMaz\u0101k\u0101s identific\u0113t\u0101s teritorijas ir apm\u0113ram 2 ha plat\u012bb\u0101, bet liel\u0101k\u0101 k\u016bdras ieguves ietekm\u0113t\u0101 teritorija ir 5 100 ha – Sedas t\u012brelis.
\n\tLatvij\u0101 ir 25 degrad\u0113ti k\u016bdr\u0101ji, kas atrodas da\u017e\u0101du kategoriju \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101s dabas teritorij\u0101s un v\u0113l 21 degrad\u0113tais k\u016bdr\u0101js atrodas š\u0101d\u0101m teritorij\u0101m tuv\u0101k par 1 km. T\u0101tad 26 % no degrad\u0113tajiem k\u016bdr\u0101jiem atrodas \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101s dabas teritorij\u0101s vai to tuvum\u0101. Tajos degrad\u0113tajos k\u016bdr\u0101jos, kas atrodas \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101s dabas teritorij\u0101s, k\u0101 turpm\u0101kas apsaimniekošanas veids b\u016btu pl\u0101nojama renaturaliz\u0101cija.
\n\tVeicot k\u016bdr\u0101ju ve\u0123et\u0101cijas inventariz\u0101ciju, noskaidrots, ka nosusin\u0101tajos k\u016bdr\u0101jos p\u0113c k\u016bdras ieguves pie noteiktiem apst\u0101k\u013ciem ats\u0101kas purva augu ieviešan\u0101s process, \u013caujot izdal\u012bt 14 ve\u0123et\u0101cijas att\u012bst\u012bbas iesp\u0113jas.
\n\tT\u0101pat noskaidrots, ka palikuš\u0101 k\u016bdras sl\u0101\u0146a biezums bijušajos k\u016bdras ieguves laukos ir vid\u0113ji no 1,4 l\u012bdz 2,5 m, bet, piem\u0113ram, \u0136oni\u0146u purv\u0101 Burtnieku novad\u0101 palikuš\u0101 k\u016bdras sl\u0101\u0146a biezums sasniedz pat 7,7 m. Tajos degrad\u0113tajos k\u016bdr\u0101jos, kur palikusi k\u016bdra r\u016bpnieciskai ieguvei nepieciešam\u0101 apjom\u0101, k\u0101 piem\u0113rot\u0101kais turpm\u0101kas izmantošanas veids pirms to rekultiv\u0101cijas b\u016btu apsverama k\u016bdras ieguve, lai nodrošin\u0101tu k\u016bdras resursu racion\u0101lu izmantošanu. Latvijas degrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju inventariz\u0101cijas zi\u0146ojums – pieejams šeit.<\/span><\/a><\/u><\/p>\n
\n\tLai identific\u0113tu un raksturotu degrad\u0113tos k\u016bdr\u0101jus Latvij\u0101, tika izmantota esoš\u0101 kartogr\u0101fisk\u0101 materi\u0101la, datu b\u0101\u017eu, literat\u016bras un arh\u012bvu anal\u012bze, k\u0101 ar\u012b veiktas ekspertu intervijas. Konstat\u0113jot, ka nav pieejama inform\u0101cija par vis\u0101m teritorij\u0101m, kas raksturotu palikušos k\u016bdras resursus, k\u016bdras kvalit\u0101ti un t\u0101s \u012bpaš\u012bbas, tika organiz\u0113ti lauka darbi – apsekotas 78 degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju teritorijas vis\u0101 Latvij\u0101 10 463 ha plat\u012bb\u0101, veicot \u0123eolo\u0123isko un hidrolo\u0123isko izp\u0113ti – noteikts palikuš\u0101 k\u016bdras sl\u0101\u0146a biezums, k\u016bdras virs\u0113j\u0101 sl\u0101\u0146a tips un pH, k\u016bdras sadal\u012bšan\u0101s pak\u0101pe u.c., k\u0101 ar\u012b fiks\u0113tas v\u0113sturisk\u0101s k\u016bdras ieguves paz\u012bmes.
\n\tT\u0101pat tika veikta degrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju ve\u0123et\u0101cijas izp\u0113te visos Latvijas re\u0123ionos, izv\u0113loties bijušos k\u016bdras ieguves laukus, kur k\u016bdra ieg\u016bta ar atš\u0137ir\u012bg\u0101m metod\u0113m un t\u0101s ieguve p\u0101rtraukta da\u017e\u0101dos laikos – vismaz 40 gadus atpaka\u013c un pavisam nesen, tika izv\u0113l\u0113tas teritorijas ar da\u017e\u0101du atst\u0101t\u0101s k\u016bdras sl\u0101\u0146a dzi\u013cumu, mitruma apst\u0101k\u013ciem un ve\u0123et\u0101cijas att\u012bst\u012bbas pak\u0101pi. Kopum\u0101 apsekotas 32 teritorijas, kur purvu un k\u016bdras lauku plat\u012bba sasniedz 34 071 ha. K\u016bdr\u0101ju ve\u0123et\u0101cijas inventariz\u0101cijas gait\u0101 veikti ve\u0123et\u0101cijas apraksti un atz\u012bm\u0113ts k\u016bdr\u0101ja tips, gr\u0101vju sist\u0113mu kl\u0101tb\u016btne, nov\u0113rt\u0113ti mitruma apst\u0101k\u013ci un degrad\u0101cijas pak\u0101pe k\u016bdras laukos. Apsekotaj\u0101s teritorij\u0101s izv\u0113rt\u0113tas k\u016bdras lauku renaturaliz\u0101cijas vai cita veida rekultiv\u0101cijas iesp\u0113jas.<\/p>\n
\n\tDegrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju inventariz\u0101cijas dati b\u016bs publiski pieejami datu b\u0101z\u0113 – Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes dabas datu p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mas ”Ozols” atseviš\u0137\u0101 sada\u013c\u0101, kur tiks iek\u013cauta inform\u0101cija par k\u016bdras ieguves ietekm\u0113to teritoriju robe\u017e\u0101m, degrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju robe\u017e\u0101m, degrad\u0113to k\u016bdr\u0101ju sadal\u012bjumu pa zemes izmantošanas veidiem, k\u016bdras zond\u0113jumu un siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju m\u0113r\u012bjumu viet\u0101m.<\/p>\n
\n\tDegrad\u0113tie k\u016bdr\u0101ji 18 010 ha plat\u012bb\u0101 izveidoj\u0101s, galvenok\u0101rt, pag\u0101juš\u0101 gadsimta 90.-tajos gados, kad, atjaunojot valsts neatkar\u012bbu, main\u012bj\u0101s soci\u0101lekonomisk\u0101 situ\u0101cija, zemes \u012bpašnieki, da\u013ca k\u016bdras ieguves uz\u0146\u0113mumu p\u0101rtrauca savu darb\u012bbu.
\n\tDa\u013c\u0101 no bijušajiem k\u016bdras ieguves laukiem joproj\u0101m ir palikusi k\u016bdra r\u016bpnieciskai ieguvei nepieciešam\u0101 apjom\u0101 un k\u0101 atbilstoš\u0101kais turpm\u0101kas izmantošanas veids b\u016btu apsverama k\u016bdras ieguve, savuk\u0101rt, degrad\u0113tos k\u016bdr\u0101jos \u012bpaši aizsarg\u0101jam\u0101s dabas teritorij\u0101s b\u016btu pl\u0101nojama k\u016bdr\u0101ju renaturaliz\u0101cija.
\n\tPar p\u0101r\u0113jiem degrad\u0113tajiem k\u016bdr\u0101jiem j\u0101pie\u0146em l\u0113mums par piem\u0113rot\u0101ko rekultiv\u0101cijas veidu. Projekts LIFE REstore sagatavo rekomend\u0101cijas izstr\u0101d\u0101tu k\u016bdras lauku ilgtsp\u0113j\u012bgai apsaimniekošanai – tiek p\u0113t\u012bti septi\u0146i Latvijas apst\u0101k\u013ciem piem\u0113rot\u0101kie degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju rekultiv\u0101cijas veidi, vienlaikus analiz\u0113jot to ietekmi uz siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju apjomiem:
\n\t1. Renaturaliz\u0101cija jeb teritorijas atgriešana dabai, atjaunojot purva mitruma re\u017e\u012bmu un ve\u0123et\u0101ciju, t\u0101d\u0113j\u0101di veicinot k\u016bdras rašanos un uzkr\u0101šanos;
\n\t2. Apme\u017eošana – gan me\u017ea ieaudz\u0113šana ilgtermi\u0146\u0101, gan apa\u013co kokmateri\u0101lu un ener\u0123\u0113tisk\u0101s koksnes – biokurin\u0101m\u0101 ra\u017eošanai;
\n\t3. Aramzemes ier\u012bkošana lauksaimniec\u012bbas kult\u016bru audz\u0113šanai;
\n\t4. Ogul\u0101ju audz\u0113šana (lielogu dz\u0113rvenes un kr\u016bmmellenes);
\n\t5. Paludikult\u016bru audz\u0113šana – purva augu audz\u0113šana biomasas ra\u017eošanai;
\n\t6. \u016adenskr\u0101tuvju izveide;
\n\t7. Ilggad\u012bgo z\u0101l\u0101ju ier\u012bkošana.
\n\tIeva Saleniece, projekta LIFE REstore vad\u012bt\u0101ja, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde, nor\u0101da: “Lepojamies ar LIFE REstore projekta inventariz\u0101cijas datu vizualiz\u0101ciju k\u0101 v\u0113rt\u012bgu atseviš\u0137u papildin\u0101jumu dabas datu p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mai “Ozols’’. Projekts šobr\u012bd uzs\u0101k savu nosl\u0113guma gadu, un tieši pabeigt\u0101 inventariz\u0101cija \u013caus pilnv\u0113rt\u012bgi str\u0101d\u0101t pie risin\u0101jumiem teritoriju turpm\u0101kai izmantošanai p\u0113c k\u016bdras ieguves, sabalans\u0113jot biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas, ekonomikas un klimata aspektus.”
\n\tProjektu “Degrad\u0113to purvu atbild\u012bga apsaimniekošana un ilgtsp\u0113j\u012bga izmantošana Latvij\u0101” (LIFE REstore, LIFE14 CCM\/LV\/001103) no 2015. gada 1. septembra l\u012bdz 2019. gada 31. augustam \u012bsteno Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde sadarb\u012bb\u0101 ar biedr\u012bbu “Baltijas krasti”, Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016btu “Silava” un Latvijas K\u016bdras asoci\u0101ciju ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas un Latvijas vides aizsardz\u012bbas fonda administr\u0101cijas finansi\u0101lu atbalstu. Vair\u0101k inform\u0101cijas: restore.daba.gov.lv.<\/span><\/a><\/u><\/p>\n
\n\tAnda Z\u0101lmane
\n\tDabas aizsardzb\u012bbas p\u0101rvalde
\n\tProjekta LIFE REstore sabiedrisko attiec\u012bbu speci\u0101liste
\n\tT\u0101lrunis: 26539348, anda.zalmane@daba.gov.lv<\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"