\n\tM\u0113rot siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisijas apsaimniekotos k\u016bdr\u0101jos Latvij\u0101 divu gadu period\u0101, projekts LIFE REstore “Degrad\u0113tu purvu atbild\u012bga apsaimniekošana un ilgtsp\u0113j\u012bga izmantošana Latvij\u0101”, atbilstoši Klimata p\u0101rmai\u0146u starpvald\u012bbu padomes (IPCC) vadl\u012bnij\u0101m, aprob\u0113jis SEG emisiju uzskaites metodolo\u0123iju un izstr\u0101d\u0101jis nacion\u0101los emisiju faktorus liel\u0101kajai da\u013cai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitr\u0101jos, k\u0101 ar\u012b aramzem\u0113m, z\u0101l\u0101jiem un me\u017eaudz\u0113m uz organisk\u0101m augsn\u0113m, t\u0101pat ar\u012b b\u016btiski uzlabojis telpisko inform\u0101ciju par apsaimniekotiem mitr\u0101jiem, piem\u0113ram, sniedz datus par zemes izmantošanu k\u016bdras ieguvei kopš 1990. gada. Latvija ir pirm\u0101 no Baltijas valst\u012bm, kur izstr\u0101d\u0101ti nacion\u0101lie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem k\u016bdr\u0101jiem. <\/div>\n
\n\t <\/div>\n
\n\tLIFE REstore izstr\u0101d\u0101tie SEG emisiju faktori un Klimata p\u0101rmai\u0146u starpvald\u012bbu padomes (IPCC) vadl\u012bnij\u0101s iek\u013cautie emisiju faktori – CO2 <\/strong><\/div>\n
\n\t![\"\"](\"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/12\/SEG-diagramma-LV.jpg\")
<\/strong><\/div>\n
<\/strong><\/div>\n\n\t <\/div>\n
\n
\n\t\tGalvenie secin\u0101jumi par LIFE REstore ietvaros izstr\u0101d\u0101to un starptautiski noteikto SEG emisiju faktoru atš\u0137ir\u012bb\u0101m:<\/div>\n
- \n
- \n\t\t\tNacion\u0101lie SEG emisiju faktori ir vid\u0113ji divas reizes maz\u0101ki nek\u0101 starptautiski noteiktie SEG emisiju faktori; <\/li>\n
- \n\t\t\tCO2 emisiju atš\u0137ir\u012bba k\u016bdras ieguves laukos ir 60%, lauksaimniec\u012bb\u0101 izmantojam\u0101s zem\u0113s 40-55%, me\u017eos – 50-60%, ogul\u0101jos – 80%;<\/li>\n
- \n\t\t\tLiel\u0101k\u0101s atš\u0137ir\u012bbas starp nacion\u0101lajiem un starptautiskajiem CO2 emisiju faktoriem ir š\u0101diem k\u016bdr\u0101ju apsaimniekošanas veidiem: ilggad\u012bgie z\u0101l\u0101ji, apme\u017eošana, kr\u016bmmelle\u0146u un dz\u0113rve\u0146u audz\u0113šana; <\/li>\n
- \n\t\t\tLiel\u0101kais CO2 emisiju avots organisko augš\u0146u apsaimniekošan\u0101 ir lauksaimniec\u012bbas zemes – aramzemju ier\u012bkošana d\u0101rze\u0146u vai lab\u012bbas audz\u0113šanai un ilggad\u012bgie z\u0101l\u0101ji; <\/li>\n
- \n\t\t\tP\u0101rr\u0113\u0137inot SEG emisijas Latvij\u0101, izmantojot LIFE REstore rezult\u0101tus, SEG samazin\u0101jums veidotu ap 1,8 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gad\u0101, kas ir ap 17% no kop\u0113j\u0101m SEG emisij\u0101m valst\u012b. Kop\u0113jais Latvijas SEG emisiju apjoms 2016.gad\u0101 bija 10 363 420 tonnas CO2 ekvivalenta gad\u0101. <\/li>\n<\/ul>\n\n\t\t <\/div>\n\n\t\tK\u0101 nor\u0101da Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bta “Silava” vadošais p\u0113tnieks Andis Lazdi\u0146š: “LIFE REstore izstr\u0101d\u0101tie nacion\u0101lie SEG emisiju faktori ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi svar\u012bgi, jo m\u016bsu klimata re\u0123ion\u0101 (Baltijas valstis, Baltkrievija, Pleskavas apgabals) l\u012bdz šim nebija nek\u0101du datu par SEG emisij\u0101m no da\u017e\u0101da veida melior\u0113t\u0101m teritorij\u0101m, t\u0101p\u0113c LIFE REstore rezult\u0101ti pirmo reizi sniedz objekt\u012bvu priekšstatu par SEG emisij\u0101m no apsaimniekot\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m un n\u0101kotn\u0113 kalpos par zin\u0101šanu kodolu, ap kuru grup\u0113sies cit\u0101s valst\u012bs ieg\u016bstamie dati, veidojot sal\u012bdzin\u0101mu un plaš\u0101 re\u0123ion\u0101 pielietojamu emisiju uzskaites sist\u0113mu organisk\u0101m augsn\u0113m. M\u0113s ceram, ka LIFE REstore rezult\u0101ti kalpos par iedvesmas avotu un svar\u012bgu argumentu, lai ar\u012b kaimi\u0146valst\u012bs veiktu š\u0101dus p\u0113t\u012bjumus, jo LIFE REstore skaitliski pamato b\u016btisku atš\u0137ir\u012bbu starp re\u0101lo situ\u0101ciju un starptautisk\u0101m vadl\u012bnij\u0101m.” <\/div>\n\n\t\t <\/div>\n\n\n\t\t\tJaunie SEG emisiju faktori \u013cauj p\u0101rr\u0113\u0137in\u0101t SEG emisijas nacion\u0101laj\u0101 SEG inventariz\u0101cijas zi\u0146ojum\u0101, k\u0101 ar\u012b SEG emisiju progno\u017eu zi\u0146ojum\u0101 un ar tiem saist\u012btajos dokumentos, nodrošinot metodisko b\u0101zi SEG emisiju mazin\u0101šanas pas\u0101kumu ieviešanai organisko augš\u0146u apsaimniekošan\u0101 Latvij\u0101. <\/div>\n\n\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\tLIFE REstore p\u0113t\u012bjumu rezult\u0101tu ietveršana nacion\u0101laj\u0101 SEG emisiju inventariz\u0101cij\u0101 ietekm\u0113s ne tikai emisiju apr\u0113\u0137inus no bijušaj\u0101m un esošaj\u0101m k\u016bdras ieguves viet\u0101m, bet tiem b\u016bs ietekme ar\u012b uz emisiju apr\u0113\u0137in\u0101šanu t\u0101m lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea zem\u0113m, kas atrodas uz melior\u0113t\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m. <\/div>\n\n\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\tIzstr\u0101d\u0101to emisiju faktoru ieviešanai, tos v\u0113l b\u016bs j\u0101public\u0113 zin\u0101tniskaj\u0101 periodik\u0101 un j\u0101aizst\u0101v nacion\u0101l\u0101s SEG emisiju inventariz\u0101cijas starptautisk\u0101 audita laik\u0101.<\/div>\n\n\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\tStarptautisk\u0101 klimata politika un siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju uzskaite<\/strong><\/div>\n\n\t\t\t <\/div>\n\n\n\t\t\t\tStarptautisk\u0101s klimata politikas pamat\u0101 ir ANO Visp\u0101r\u0113j\u0101 konvencija par klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, t\u0101s Kioto protokols, kas darbojas l\u012bdz 2020.gadam, un Par\u012bzes nol\u012bgums, kas nosaka klimata politiku p\u0113c 2020. gada. Lai \u012bstenotu Par\u012bzes nol\u012bguma m\u0113r\u0137us, Eiropas Savien\u012bba 2018. gad\u0101 ir pie\u0146\u0113musi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas mai\u0146as un me\u017esaimniec\u012bbas jeb ZIZIMM regulu. Saska\u0146\u0101 ar šo regulu, pret Par\u012bzes nol\u012bguma m\u0113r\u0137iem p\u0113c 2020.gada tiks uzskait\u012btas SEG emisijas, ko rada me\u017ea zemju, aramzemju un ilggad\u012bgo z\u0101l\u0101ju apsaimniekošana, un no 2026. gada oblig\u0101taj\u0101 uzskait\u0113 tiks ietvertas ar\u012b SEG emisijas, ko rada mitr\u0101ju apsaimniekošana, kas noz\u012bm\u0113 to, ka mitr\u0101ju apsaimniekošanas rad\u012bto emisiju izmai\u0146as, attiec\u012bb\u0101 pret regulas noteikto b\u0101zes periodu (2005.-2009.gads), ietekm\u0113s valsts saist\u012bbu izpildi un var rad\u012bt finansi\u0101las konsekvences. Latvijas gad\u012bjum\u0101 mitr\u0101ju apsaimniekošanas rad\u012bt\u0101s SEG emisijas, it \u012bpaši saist\u012bb\u0101 ar k\u016bdras ieguvi, b\u016btiski ietekm\u0113s ZIZIMM sektora un valsts kop\u0113jo SEG emisiju m\u0113r\u0137u sasniegšanu 2030. gad\u0101. Šobr\u012bd mitr\u0101ju apsaimniekošana nav ietverta klimata izmai\u0146u mazin\u0101šanas m\u0113r\u0137os, t\u0101p\u0113c par t\u0101m zi\u0146o Klimata konvencijas ietvaros, bet s\u0101kot ar 2026. gadu ar\u012b mitr\u0101ju apsaimniekošanai b\u016bs noteikta SEG emisiju robe\u017ev\u0113rt\u012bba. Valstis, kur\u0101s tr\u016bkst zin\u0101šanu par k\u0101du no SEG emisiju kategorij\u0101m, emisiju uzskaitei izmanto starptautiski noteiktos IPCC emisiju faktorus. Šie emisiju faktori pamat\u0101 balst\u0101s uz Francij\u0101 un V\u0101cij\u0101 veiktiem p\u0113t\u012bjumiem, ta\u010du šaj\u0101s valst\u012bs klimats un ar\u012b vides pies\u0101r\u0146ojuma l\u012bmenis atš\u0137iras no situ\u0101cijas Latvij\u0101, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 emisijas no apsaimniekot\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m Latvij\u0101 šobr\u012bd ir iev\u0113rojami p\u0101rv\u0113rt\u0113tas. LIFE REstore izstr\u0101d\u0101tie SEG emisiju faktori Latvijai \u013caus prec\u012bz\u0101k un atbilstoši re\u0101lajai situ\u0101cijai uzskait\u012bt SEG emisijas un objekt\u012bvi nov\u0113rt\u0113t klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101šanas pas\u0101kumu efektivit\u0101ti.<\/div>\n\n\t\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\t\tDabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes \u0123ener\u0101ldirektors Juris J\u0101tnieks nor\u0101da: “LIFE REstore ir pirmais Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes un partneru \u012bstenotais Eiropas Savien\u012bbas vides un klimata programmas LIFE projekts, kas dabas sektoram aktu\u0101lus jaut\u0101jumus skata klimata politikas kontekst\u0101. LIFE REstore projekta ietvaros izstr\u0101d\u0101tie nacion\u0101lie SEG emisiju faktori ir \u013coti b\u016btiski, jo atbilst Latvijas \u0123eogr\u0101fiskajam un vides st\u0101voklim un sniedz b\u016btisku ieguvumu valstij starptautisk\u0101s klimata politikas saist\u012bbu izpild\u0113.”<\/div>\n\n\t\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\t\tKlimatam draudz\u012bga k\u016bdr\u0101ju apsaimniekošana Latvij\u0101<\/strong><\/div>\n\n\t\t\t\t <\/div>\n\n\n\t\t\t\t\tLIFE REstore m\u0113r\u0137is ir sagatavot rekomend\u0101cijas bijušo k\u016bdras ieguves lauku apsaimniekošanai, un projekta ietvaros veiktie SEG emisiju m\u0113r\u012bjumi \u013cauj nov\u0113rt\u0113t klimata atbild\u012bgus organisko augš\u0146u apsaimniekošanas veidus. Galvenie secin\u0101jumi: <\/div>\n
- \n
- \n\t\t\t\t\t\tApme\u017eošana – \u012bpaši priedes st\u0101d\u012bjumi – bijušaj\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s ilgtermi\u0146\u0101 var samazin\u0101t SEG emisijas un uzskat\u0101ma par efekt\u012bv\u0101ko bijušo k\u016bdras ieguves vietu apsaimniekošanas scen\u0101riju, raugoties no klimata aspekta;<\/li>\n
- \n\t\t\t\t\t\tOgu plant\u0101ciju ier\u012bkošana – kr\u016bmmelle\u0146u un, seviš\u0137i, dz\u0113rve\u0146u st\u0101d\u012bjumi uzskat\u0101mi par negaid\u012bti efekt\u012bviem SEG emisiju samazinošiem k\u016bdr\u0101ju apsaimniekošanas veidiem. L\u012bdz šim nebija zin\u0101tniskas inform\u0101cijas par tik iev\u0113rojamu SEG emisiju samazin\u0101jumu no augsnes, ier\u012bkojot dz\u0113rve\u0146u plant\u0101cijas;<\/li>\n
- \n\t\t\t\t\t\tŠie scen\u0101riji ir ne tikai klimatam draudz\u012bgi, bet sniedz ar\u012b soci\u0101lus un ekonomiskus ieguvumus. <\/li>\n<\/ul>\n\n\t\t\t\t\tIeva Saleniece, LIFE REstore vad\u012bt\u0101ja, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde, nor\u0101da: “Izp\u0113tot situ\u0101ciju ar k\u016bdras ieguves ietekm\u0113t\u0101m teritorij\u0101m Latvij\u0101 vair\u0101k nek\u0101 50 t\u016bkstošu ha plat\u012bb\u0101, noskaidrots, ka no t\u0101m ap 18 t\u016bkstoši ha uzskat\u0101mi par degrad\u0113tiem k\u016bdr\u0101jiem. Par tiem b\u016bs j\u0101pie\u0146em l\u0113mumi par ilgtsp\u0113j\u012bgu apsaimniekošanu, kas mazin\u0101tu SEG emisijas. Klimata p\u0101rmai\u0146as iesp\u0113jams mazin\u0101t, atvese\u013cojot degrad\u0113t\u0101s vides, jo \u012bpaši atjaunojot k\u016bdr\u0101jus un mitr\u0101jus, apme\u017eojot, st\u0101dot dz\u0113rvenes vai kr\u016bmmellenes un t\u0101d\u0113j\u0101di samazinot dabai kait\u012bg\u0101s slodzes. LIFE REstore g\u016btie rezult\u0101ti \u013cauj ar\u012b apgalvot, ka tajos k\u016bdr\u0101jos, kur atlikuš\u0101 k\u016bdras sl\u0101\u0146a biezums ir pietiekams k\u016bdras r\u016bpnieciskai ieguvei, b\u016btu ieteicams turpin\u0101t k\u016bdras ieguvi k\u016bdras resursu racion\u0101lai izmantošanai.” <\/div>\n\n\t\t\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\t\t\tLIFE REstore sagatavojis degrad\u0113tu k\u016bdr\u0101ju ilgtsp\u0113j\u012bgas apsaimniekošanas rekomend\u0101cijas, \u0146emot v\u0113r\u0101 vides, klimata un ekonomiskos aspektus. Analiz\u0113ti Latvijas apst\u0101k\u013ciem piem\u0113rotie k\u016bdr\u0101ju rekultiv\u0101cijas veidi p\u0113c k\u016bdras ieguves – renaturaliz\u0101cija, apme\u017eošana, ogul\u0101ju audz\u0113šana, aramzemes ier\u012bkošana lauksaimniec\u012bbas kult\u016bru audz\u0113šanai, paludikult\u016bru audz\u0113šana, \u016bdenskr\u0101tuvju izveide un ilggad\u012bgo z\u0101l\u0101ju ier\u012bkošana. <\/div>\n\n\t\t\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\t\t\tPar LIFE REstore SEG emisiju m\u0113r\u012bjumu procesu <\/strong><\/div>\n\n\t\t\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\t\t\tProjekta LIFE REstore ietvaros divu gadu laik\u0101 – no 2016. gada decembra l\u012bdz 2018. gada decembrim – notika SEG emisiju m\u0113r\u012bjumi – ar sl\u0113gto kambaru metodi iev\u0101kti g\u0101zu paraugi, kuros laboratoriski noteikts noz\u012bm\u012bg\u0101ko SEG (oglek\u013ca dioks\u012bds (CO2), met\u0101ns (CH4) un disl\u0101pek\u013ca oks\u012bds (N2O)) saturs, nov\u0113rt\u0113jot t\u0101 izmai\u0146as laika gait\u0101. Kopum\u0101 41 viet\u0101 vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101 paraugi iev\u0101kti da\u017e\u0101da veida organiskaj\u0101s augsn\u0113s, kas atš\u0137iras ar zemes izmantošanas veidu: esoš\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s, bijušaj\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s, kas nav apaugušas ar ve\u0123et\u0101ciju, bijušaj\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s, kas ir apaugušas ar z\u0101laugu un s\u012bkkr\u016bmu ve\u0123et\u0101ciju, aramzem\u0113 (lab\u012bba, d\u0101rze\u0146i), ilggad\u012bgos z\u0101l\u0101jos, skujkoku un lapkoku audz\u0113s, ogul\u0101ju plant\u0101cij\u0101s, ar niedr\u0113m apauguš\u0101s teritorij\u0101s, k\u0101 ar\u012b saimniecisk\u0101s darb\u012bbas maz ietekm\u0113tos augstajos un p\u0101rejas purvos. LIFE REstore ietvaros SEG emisiju m\u0113r\u012bjumus veica Igaunijas uz\u0146\u0113mums OÜ “Severitas” un Tartu Universit\u0101te sadarb\u012bb\u0101 ar Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016btu “Silava”.<\/div>\n\n\t\t\t\t\t <\/div>\n\n\t\t\t\t\tProjektu “Degrad\u0113to purvu atbild\u012bga apsaimniekošana un ilgtsp\u0113j\u012bga izmantošana Latvij\u0101” (LIFE REstore, LIFE14 CCM\/LV\/001103) no 2015. gada 1. septembra l\u012bdz 2019. gada 31. augustam \u012bsteno Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde sadarb\u012bb\u0101 ar biedr\u012bbu “Baltijas krasti”, Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016btu “Silava” un Latvijas K\u016bdras asoci\u0101ciju ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas un Latvijas vides aizsardz\u012bbas fonda administr\u0101cijas finansi\u0101lu atbalstu. Vair\u0101k inform\u0101cijas: restore.daba.gov.lv.<\/em><\/div>\n<\/p><\/div>\n<\/p><\/div>\n<\/p><\/div>\n<\/div>\n
\n\t <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes \u012bstenot\u0101 vides un klimata projekta LIFE REstore p\u0113t\u012bjumi apstiprina \u2013 starptautiski noteiktie siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (SEG) emisiju faktori, kurus Latvija izmanto sav\u0101 ikgad\u0113jaj\u0101 nacion\u0101laj\u0101 SEG emisiju inventariz\u0101cij\u0101, ir divas reizes liel\u0101ki nek\u0101 re\u0101l\u0101s SEG emisijas no apsaimniekot\u0101m organiskaj\u0101m augsn\u0113m Latvij\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":0,"featured_media":1235,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-263","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-news"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/263","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=263"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/263\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3440,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/263\/revisions\/3440"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1235"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=263"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=263"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lifeplatforma-staging.needit.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=263"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}